Valsts kase par aizlienētu naudu pērk aizvien vairāk latu, lai apmaksātu valdības rēķinus un nodrošinātu sociālo stabilitāti vismaz līdz Saeimas vēlēšanām.
Pagājusī nedēļa bija sestā pēc kārtas, kad Valsts kase pārdeva Latvijas Bankai ievērojamu daudzumu valūtas un ieguva latus valdības nākamo tēriņu apmaksāšanai. Šajā nedēļā Valsts kase šķīrās no 45 miljoniem eiro un ieguva aptuveni 32 miljonus latu. Tieši valūtas konvertācija ir brīdis, kad Latvija pa īstam uzņemas neizpildāmas saistības. Kamēr aizlienētā valūta guļ Valsts kasē, paliek iespēja šo pašu valūtu atdot, piemaksājot tikai kredītprocentus. Turpretī konvertētā valūta valdībai būs jāatdod, vispirms savācot attiecīgo daudzumu latu no iedzīvotājiem un pēc tam atrodot kādu, kas piekritīs pieņemt no valdības latus un izsniegt tai valūtu kredīta apmaksai. It kā pašsaprotami, ka valūtu valdībai izsniegs Latvijas Banka, kas tagad palielina savus valūtas krājumus, bet jāņem vērā, ka tādā brīdī uz šiem krājumiem būs daudz pretendentu.
Latvijas ekonomika sāka grīļoties līdz ar naudas aizplūšanu no valsts. Šis process sākās 2008. gada rudenī un līdz gada beigām pārsniedza vienu miljardu eiro. Valsts maksātspēja tika noturēta ar valūtu, ko Starptautiskais valūtas fonds atsūtīja uz Latviju tā gada pašās pēdējās dienās, bet valūtas aizplūde turpinājās, līdz 2009. gada pirmo piecu mēnešu laikā atkal bija prom vairāk nekā 1,3 miljardi eiro. Kā atklājies tagad, tikai dažas stundas šķīrušas valsti no kreditoru lēmuma jaunu aizdevumu Latvijai nepiešķirt. Šis lēmums tika nopirkts ar likuma veidā izteiktu solījumu samazināt pensijas, tāpēc ir ļoti dīvaini, ka kreditoru nauda turpina pienākt arī pēc likuma atcelšanas ar Satversme tiesas spriedumu.
Pagājušais gads naudas konvertācijas ziņā sastāvēja no diviem pilnīgi pretējiem pusgadiem. Tiklīdz kļuva skaidrs, ka Latvija saņems solītos kredītus, Latvijas Bankā atgriezās valūta, kas bija aizlienēta, cerot nopelnīt uz lata devalvācijas rēķina. Pagājušā gada jūnija pirmajās dienās lats sekmīgi izturēja spekulantu uzbrukumu, kura veikšanai tika mobilizēts apmēram pusmiljards eiro. Gada pēdējos mēnešos aizvien jūtamāka kļuva arī naudas plūsma starp Valsts kasi un Latvijas Banku. Novembra pirmajā nedēļā vien valsts šķīrās no vairāk nekā 200 miljoniem eiro, lai segtu savas saistības latos. Gads beidzās ar pieticīgu ciparu – Latvijas Bankas rezervju sarukumu par nieka 30,6 miljoniem eiro, kas nedod priekšstatu par gada laikā piedzīvotajiem pavērsieniem.
Tagadējā valūtas plūsma uz Latvijas Banku kvantitatīvi pārsniedz trekno gadu rādītājus un izraisa apjukumu, tiklīdz nākas atbildēt par parāda atdošanas avotiem. Treknajos gados šo naudas plūsmu tāpat veidoja aizņēmumu pārpalikumi, bet tas tika uztverts daudz mierīgāk, jo aizdevumi taču skaitījās nodrošināti pamatā ar hipotekārajām ķīlām. Tagad izrādās, ka nekāda reāla seguma šiem aizdevumiem nav, tāpēc privātie parādi tiek aizvietoti ar valsts parādu.
Nekas neliecina par aizlienētās naudas ieplūdināšanu tieši bankās, ja neskaita nacionalizēto Parex banku. Pārējās komercbankas saņem savu daļu tādējādi, ka valsts uz aizdevumu rēķina notur milzīgus ienākumus saviem augstākajiem ierēdņiem un uzņēmumu amatpersonām. Daudzas no tām ir apkrāvušās ar parādiem gan par dzīvi lepnos mājokļos, gan ar iesaistīšanos riskantos un muļķīgos uzņēmējdarbības projektos. Valdība gādā, lai šādi cilvēki varētu norēķināties ar bankām. Valdības sniegtā informācija par lielo algu samazināšanu ir sabiedrības mānīšana, jo šo algu saņēmējiem tiek ļauts ieņemt vairākus amatus vai dibināt privātfirmas, kas tūlīt pat saņem pasūtījumus no valsts iestādēm. Tieši tāpat rīkojas pašvaldības, kas balstās uz valsts dotācijām no tā paša aizlienētās naudas avota.