Iespējams, Latvijas valdība 400 miljonus aizņemsies arī no privātā sektora, šodien Saeimas ārkārtas sēdē no Saeimas tribīnes atklāja deputāts Vents Armands Krauklis (TP), citēdams Latvijas un Starptautiskā Valūtas fonda parakstīto vēstuli.
Minētā informācija ir ierobežotas pieejamības un tās izpaušana var radīt lielu kaitējumu, uzreiz pēc deputāta teiktā paziņoja finanšu ministrs Einārs Repše (JL). Repše mēģināja Kraukli pārtraukt jau debatēs, paziņojot, ka deputāts izpauž slepenu informāciju.
Brīdī, kad Repše pārtrauca deputātu debatēs, Krauklis nepaspēja nosaukt minētā aizņēmuma valūtu.
Krauklis uzsvēra, ka parakstītā versija ar SVF atšķiras no publicētās versijas.
Repše debatēs atzina, ka tādos dokumentos kā, piemēram, valdības nodomu vēstule SVF, var būt arī jūtīga informācija, kas nedrīkstētu nonākt tirgus dalībnieku un spekulantu rokās, jo tad viņiem rastos nevajadzīgas priekšrocības pret valsts iestādēm, piemēram, pret Valsts kasi vai pret Latvijas Banku noteiktos brīžos.
Tādēļ tā ir tradicionālā prakse attiecībā ne tikai uz Latviju, bet attiecībā arī uz daudzām citām valstīm, ka atsevišķi jautājumi, saskaņojot ar Valūtas fondu, no publiskotās versijas tiek izņemti. Šinī gadījumā parakstītais dokuments, kas arvien ir ierobežots pieejamības informācija, atšķiras no publiskotās versijas ar diviem atsevišķiem teikumiem un kādas institūcijas pieminēšanu noteiktas procedūras sakarā, kas galīgi nemaina šīs vienošanās garu un saturu.
"Tās informācijas publiskošana, ko Vents Krauklis gandrīz jau izdarīja un ko man, cerams, savlaicīgi izdevās novērst, būtu devusi noteiktiem tirgus dalībniekiem priekšrocības, salīdzinot ar Valsts kasi, Latvijas valsts parādzīmju izsolēs, un tas varētu slikti atsaukties uz valsti procentu likmēs, ko mēs esam spiesti maksāt. Tātad tas būtu nodarījis tiešu kaitējumu Latvijas valsts finanšu interesēm," atzina ministrs.
Repše arī uzsvēra, ka informācija, kuru, par laimi, deputātam Krauklim vēl neizdevās publiskot, dotu būtisku priekšrocību valūtas spekulantiem gadījumā, ja viņi zinātu noteiktus nosacījumus tajā gadījumā, ja kāds jaudīgs spekulants vai spekulantu grupa ņemtos atkal spekulēt pret Latvijas latu.
Konkrēta skaitļa minēšana noteiktā kontekstā varētu radīt spekulantiem nevajadzīgas priekšrocības un tādējādi kaitēt Latvijas valsts interesēm. "Ne velti šo pirmo teikumu pēc Valsts kases speciālistu lūguma, otro teikumu pēc Latvijas Bankas lūguma no publiskās versijas mēs esam izņēmuši," norādīja ministrs un uzsvēra, ka vēl kādas institūcijas minēšana divās vietās vienkārši noteiktas procedūras ietvaros arī būtu radījusi nevajadzīgu ažiotāžu.
Vēstules SVF teksts angļu valodā, kurš ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka dokumentā Latvija apņēmusies līdz šā gada beigām piesaistīt 400 miljonus latu no privātā sektora avotiem un censties pagarināt parāda masas atmaksas termiņus, lai mazinātu pārkreditēšanās riskus.
Pēc Saeimas ārkārtas sēdes Repše uzsvēra, ka slepenajā daļā nekas nav minēts par lata devalvāciju un viņš ar savu aizrādījumu Krauklim nekādā ziņā nav pieļāvis tādu iespējamību.
Repše skaidroja, ka, publiskojot "sensitīvu informāciju", tā radītu priekšrocības spekulantiem vai valsts parādzīmju pircējiem, kuri iegūti informāciju par to, kad, kur un cik valsts aizņemsies.
Jau ziņots, ka šodien notiek Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiek uzklausīts ziņojums par starptautisko aizdevēju piešķirtā finansējuma saņemtās daļas izlietojumu un atlikušās daļas izmantošanas nosacījumiem.
Sēdē ar ziņojumu uzstājas finanšu ministrs Einārs Repše (JL).
Jau ziņots, ka sākotnēji sēdi rosināja sasaukt Tautas partija (TP), lai deputāti varētu uzklausīt finanšu ministra ziņojumu par starptautisko aizdevēju piešķirtā finansējuma izlietojumu, bet oficiāli Saeimas ārkārtas sēdi bija lūdzis sasaukt premjers Valdis Dombrovskis, pamatojoties uz TP vēstulē pausto aicinājumu.
Kā ziņots, līdz šā gada 31.augustam izlietoti 1,11 miljardi latu no kopumā saņemtajiem 2,08 miljardiem starptautiskā aizdevuma, teikts finanšu ministra ziņojumā Saeimas deputātiem.
Lielākā daļa finansējuma novirzīta valsts parāda atmaksai, budžeta deficīta segšanai, atbalstam finanšu sektora stabilitātei, kā arī valsts budžeta aizdevumiem.