Noturīgs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā varētu atsākties gada beigās, prognozē "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts.
Stikuts pieļauj, ka sezonāli izlīdzinātā IKP ceturkšņa pieaugums varētu parādīties jau šā gada pirmajā ceturksnī, tomēr riski saglabāšoties, piemēram, viens no riskiem ir nenoteiktība ap nākamā gada valsts budžetu gaidāmo vēlēšanu ietekmē.
Kopumā "Swedbank" sagaida, ka IKP šogad uzrādīs aptuveni 3% kritumu, ko daļēji noteiks bāzes efekts.
Bankas ekonomists norāda, ka IKP kritumu par 18% pērn pamatā ietekmēja investīciju sarukums, bet nepieciešamību pēc investīcijām iespaidoja neizmantotā kapacitāte, proti, pasaules ekonomikai un līdz ar to Latvijas eksportam atkopjoties, eksportētāji spēja atjaunot ražošanu, labāk noslogojot esošās jaudas.
Kā patīkamu pārsteigumu viņš min privātā patēriņa dinamiku, kas, izslēdzot sezonalitāti, ir pieaudzis pret iepriekšējo ceturksni. Nozīmīgs faktors privātā patēriņa ceturkšņa pieaugumam bijusi deflācija, kas nozīmē, ka cilvēki varēja nopirkt vairāk par mazāku naudas daudzumu, kā arī bija spiesti vairāk tērēt bargās ziemas dēļ, piemēram, apkurei.
Kā ziņots, IKP kritums pagājušajā gadā pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija 18%, šodien paziņoja Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.
Savukārt IKP pagājušā gada ceturtajā ceturksnī pret trešo ceturksni saskaņā ar sezonāli neizlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,3%.
Pērn IKP faktiskajās cenās sasniedza 13,244 miljardus latu. Salīdzinājumam - 2008.gadā IKP faktiskajās cenās bija 16,724 miljardi latu. Savukārt salīdzināmajās cenās IKP pagājušā gadā no 8,296 miljardiem latu 2008.gadā ir samazinājies līdz 6,801 miljardam latu.
2009.gada ceturtajā ceturksni, salīdzinot ar 2008.gada ceturto ceturksni, IKP samazinājās par 16,9%.
IKP lejupslīdi noteica apjomu kritumi šādās nozarēs: tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā - 14,1%) - par 31,4%, transporta un sakaru nozarē (īpatsvars 11%) - par 10,3%, apstrādes rūpniecībā (īpatsvars 10,6%) - par 9%, būvniecībā (īpatsvars 6,1%) - par 38,5%.
2009.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2008.gada ceturto ceturksni privātajā galapatēriņā samazinājās izdevumi alkoholam un tabakai - par 9,3%, pārtikai - par 19,6%, transportam - par 37,1%, apģērbiem un apaviem - par 37,2%, restorāniem un viesnīcām - par 40,4%.
Salīdzināmajās cenās privātajā galapatēriņā turpinājās pirkumu apjomu samazināšanās. Valdības galapatēriņa izdevumi samazinājās par 14,3%, bet izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai - par 38,4%. Preču eksports (kas veido 72,9% no kopējā eksporta) pieaudzis par 6%, bet pakalpojumu eksports krities par 28,5%. Savukārt preču importa apjomi (kas veido 84,4% no kopējā importa) samazinājušies par 25,7%, bet pakalpojuma importa apjomi - par 33,8%.
2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu privātajā galapatēriņā samazinājās izdevumi pārtikai - par 16%, alkoholam un tabakai - par 19%, transportam - par 25,1%, restorāniem un viesnīcām - par 43%, apģērbiem un apaviem - par 44,7%.
2009.gadā (salīdzināmajās cenās) privātajā galapatēriņā turpinājās pirkumu apjomu samazināšanās. Valdības galapatēriņa izdevumi saruka par 9,2%, bet izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai - par 37,7%. Preču eksports (kas veido 66,2% no kopējā eksporta) krities par 12% un pakalpojumu eksports - par 17,4%. Savukārt preču importa apjomi (kas veido 83,2% no kopējā importa) samazinājušies par 34,2%, bet pakalpojuma importa apjomi - par 34,2%.
Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecināja, ka 2009.gada ceturtajā ceturksnī IKP apjoms ir samazinājies par 17,7% pret 2008.gada atbilstošo periodu, savukārt, salīdzinot ar 2009.gada trešo ceturksni, IKP pieaudzis par 2,4%.