Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vērtējuma, dzīve Latvijā kļuvusi par 4,2 procentiem lētāka, salīdzinot ar pagājušā gada februāri. Tajā pašā laikā atalgojums sarucis par aptuveni 11%.
Vai šajā ekonomiskajā situācijā pareizākais būtu dzīvot pēc iespējas taupīgāk, lai izveidotu iekrājumus nākotnei, vai visu nopelnīto notērēt, lai sildītu ekonomiku, Neatkarīgās aptaujātie eksperti nevarēja skaidri atbildēt.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mēneša laikā vidējais patēriņa cenu līmenis nav mainījies, jo pārtikas, alkohola, cigarešu, transporta cenu kāpumu kompensējis apģērbu un apavu cenu kritums. Dārzeņu cenas palielinājās par 8,3%, akcīzes nodokļa kāpuma dēļ vīna cenas pieauga par aptuveni 3,6%. Par 1,1% dārgāka kļuva maize, par 0,7% – olas, par 0,6% – konditorejas izstrādājumi. Savukārt cukurs, siers, gaļa un gaļas izstrādājumi un augļi februārī maksāja nedaudz lētāk nekā janvārī.
Samazinājās arī apģērbu un apavu cenas, lētākas kļuva video, audio un foto iekārtas. Lētāki palikuši apdrošināšanas, interneta un ēdināšanas pakalpojumi.
Tomēr vidējais patēriņa cenu samazinājums ir bijis krietni mazāks nekā atalgojuma sarukums. CSP dati liecina, ka pagājušā gada decembrī strādājošā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija par 11,7% mazāka nekā pirms gada. Savukārt uz rokas pagājušā gada decembrī viens strādājošais saņēma vidēji par 11,3% mazāk nekā 2008. gada decembrī. Pašvaldībās un to padotības iestādēs algu samazinājums bijis par 30,7%, valsts struktūrās – par 20,6%. Tie šobrīd ir jaunākie pieejamie dati par strādājošo vidējo darba samaksu. Taču, tā kā decembrī nopelnītā alga lielākoties tiek izmaksāta janvārī un līdz ar to tērēta gan janvārī, gan arī februāra sākumā, tad datu nobīde ir nepilna mēneša apjomā.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis Neatkarīgajai skaidroja, ka iedzīvotājiem jāspēj sabalansēt savas vēlmes un iespējas un jāatrod savs zelta vidusceļš starp tērēšanu un uzkrāšanu. "Pārlieku lielas galējības tērēšanas un arī taupīšanas ziņā negatīvi ietekmē ekonomiku," uzsvēra E. Rudzītis.
Arī Swedbankas vecākā ekonomiste Lija Strašuna Neatkarīgajai atzina, ka viennozīmīgas atbildes par to, vai šobrīd pareizākais būtu tērēt vai krāt, nav – tas atkarīgs no konkrētās mājsaimniecības finanšu situācijas. "Jāatceras, ka "pārlieka centība aptumšo prātu". Ja neesat droši par saviem ienākumiem tuvākā gada laikā, tad vieglprātīgi tērēt nebūtu ieteicams. Taču, ja pašreizējie ienākumi to atļauj, kā arī ir kaut kādi uzkrājumi, bet parāda apkalpošana nepaliek grūtāka, tad kāpēc gan nevarētu atļauties nopirkt sev vai tuviniekiem kaut ko sen kārotu, – cenas tagad gan ir diezgan pievilcīgas," teica L. Strašuna.
DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš ir novērojis, ka sabiedrība no pārmērīga optimisma pērn ieslīdēja pārmērīgā pesimismā. "Ja man jautā, kas ir vajadzīgs ekonomikai, es teiktu, ka šobrīd prioritāte ir lielāks patēriņš. Tāpēc, ja rūpējaties par savas rīcības ietekmi uz apkārtējiem cilvēkiem, tad tērējiet naudu un jo īpaši produktiem, kuros ir liels Latvijā radītās vērtības īpatsvars, – te var minēt lielāko daļu pakalpojumu: tūrisms, skaistumkopšana, izglītība, kā arī pārtikas produkti, citas vietējā ražojuma patēriņa preces.
Tām ģimenēm, kurām ir stabili ienākumi, mazas vai nekādas saistības un nepieciešamība uzlabot dzīves apstākļus, šis būtu brīdis, kad jāapsver ieguldījumi nekustamajā īpašumā," akcentēja P. Strautiņš.
Savukārt Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds uzskata, ka iedzīvotāji tuvākajā laikā būs vairāk noskaņoti taupīt nekā tērēt. "Iespējams, ka varēsim vērot otru galējību, – taupīs pat tie, kuri varētu atļauties tērēt vairāk. Manuprāt, šobrīd nevajadzētu ne taupīt, ne tērēt. Vislabāk būtu ieguldīt izglītībā – apgūt jaunas zināšanas un iemaņas," piebilda A. Strazds.
Banku eksperti uzskata, ka patēriņa preču cenu kritums turpināsies, gada deflācijas rādītājam palielinoties vēl vairāk. Pēc SEB bankas aplēsēm, gada deflācija pavasara mēnešos varētu sasniegt savu maksimālo vērtību – ap 5%.