Tiks mobilizēti visi atbildīgie dienesti, lai pastiprinātu cīņu ar cigarešu kontrabandu un tirdzniecību valsts teritorijā. Šāda vienošanās šodien panākta premjera Valda Dombrovska (JL) īpaši sasauktā sanāksmē.
V. Dombrovskis uzsver, ja kopējie nodokļu ieņēmumi budžetā pildās labi, sasniedzot 99,4% izpildi, tad akcīzes nodokļa ieņēmumi būtiski atpaliek no plānotā apjoma, īpaši tas redzams ieņēmumos no cigarešu tirdzniecības. Tāpēc, lai pastiprinātu cīņu ar cigarešu kontrabandu, šodien nolemts, ka tiks sagatavots vienotas rīcības plāns, kura sagatavošanu koordinēs Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde. Plāna sagatavošanā tiks iesaistīta arī policija, robežsardze un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
V. Dombrovskis uzsvēra, ka ir jārīkojas operatīvi un šāda plāna sagatavošana ir dažu nedēļu, ilgākais, mēneša jautājums.
Cīņu ar cigarešu kontrabandu varētu pastiprināt gan uz robežas, gan valsts teritorijā, vēršoties pret nelegāli ievesto cigarešu tirdzniecību.
Kā norādīja premjers, kontrabandas preču plūsmai esot dažādi ceļi - muitas kontroles punkti, "zaļais" robežas koridors, jūras ceļi, tāpēc ir jāstrādā divos virzienos, gan risinot kontrabandas jautājumu, gan mazinot nelegālo tirdzniecību.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes direktors Marjans Burijs žurnālistiem uzsvēra, ka ir jāveido sistēma kontrabandas mazināšanai, tomēr esot jāņem arī vērā, ka tas ir liels bizness ar lielu ienākumu daļu organizētajai noziedzībai.
Ar esošo valsts finanšu situāciju institūciju spējas cīņā ar kontrabandu ir mazinājušās, savukārt "kontrabandisti investē stipri lielākus līdzekļus, nekā to var izdarīt valsts". Tāpēc svarīga būšot institūciju sadarbība gan uz robežas, gan valsts iekšienē. Tāpat sadarbība tiks veikta ar legālajiem cigarešu tirgotājiem.
Burijs arī norādīja, ka Eiropas Savienībā normāli rādītāji esot, ja izdodas izņemt līdz 10% no kontrabandas apjoma, un Latvija patlaban šajās robežās arī turoties.
LETA jau ziņoja, ka februārī akcīzes nodokļa ieņēmumi par 13,2% atpalikuši no iepriekš plānotā. Tai skaitā ieņēmumi no tabakas par 55,9% atpalikuši no plānotā, un iekasēts par 5,8 miljoniem latu mazāk, nekā plānots. Ieņēmumi no naftas produktiem bijuši par 5,6% lielāki, nekā plānots, bet ieņēmumi no alus par 12,1% pārsnieguši plānoto.
Kopējie ieņēmumi no alkoholiskajiem dzērieniem bijuši 4,995 miljoni latu, kas par 9,7% atpaliek no plānotā.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi pārsnieguši iepriekš plānotos apjomus, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un akcīzes nodokļa ieņēmumi atpalikuši no iepriekš plānotā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija.
UIN ieņēmumi bijuši 10,53 miljoni latu jeb 100,4% no plānotā, savukārt PVN ieņēmumi bijuši 59,75 miljoni jeb par 23,4% vairāk, nekā plānots iepriekš. IIN ieņēmumi bijuši 60,4 miljoni latu, kas ir par 4,3 miljoniem latu jeb 6,7% mazāk, nekā iepriekš plānots.
Azartspēļu un izložu nodoklis par 3,3% atpalicis no plānotā, bet vieglo automobiļu un motociklu nodoklis iekasēts par 34,8% mazāk, nekā plānots, bet sociālās apdrošināšanas iemaksās februārī iemaksāti 90,9 miljoni latu, kas par 4,5% atpaliek no plānotā.
Kopumā februārī iekasēti 99,2% no plānotā nodokļu apjoma jeb 265,52 miljoni latu.
Kā ziņots, februārī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 192,2 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 271,3 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 79,1 miljons latu. Valsts speciālā budžeta februāra ieņēmumi sasniedza 93,6 miljonus latu, izdevumi - 129,3 miljonus latu, veidojot finansiālo deficītu 35,7 miljonu latu apjomā.
Likumā par valsts budžetu plānotais valsts budžeta deficīts 2010.gadam ir 524 miljoni latu, kas pakāpeniski veidojas visa gada laikā.