Apdrošinātāji izskata priekšlikumus ieviest tā saukto tiešo zaudējumu regulēšanas sistēmu, kas paredzētu iespēju cietušajam zaudējumu atlīdzības saņemšanai vērsties pie sava apdrošinātāja, pie kura pirkta obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļa apdrošināšanas (OCTA) polise.
Atsaucoties uz "Dienas Biznesu", vēsta aģentūra LETA.
Līdz šim OCTA atlīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušais pieprasīja no tā apdrošinātāja, kas apdrošinājis avārijas izraisītāja civiltiesisko atbildību.
Ieviešot tiešo zaudējumu regulēšanas sistēmu Latvijā, autovadītājam būtu iespēja izvēlēties apdrošinātāju, kurš gan pārdos polisi, gan izmaksās apdrošināšanas atlīdzību.
Šī apdrošinātāja uzdevums būtu atgūt izmaksātos līdzekļus no vainīgā automašīnas apdrošinātāja, laikrakstam sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Tas nozīmē, ka OCTA no izteikta cenas produkta kļūs par servisa produktu - apdrošinātāji būs ieinteresēti rūpēties par OCTA atlīdzību izmaksu procesa kvalitāti un klienta ērtībām.
Kā ieguvumus no jaunās sistēmas laikraksta aptaujātie apdrošinātāji norāda klientiem saprotamāka un ērtāka pakalpojuma izmantošanu, klienta izvēli vairāk ietekmētu apdrošinātāja zīmols un atlīdzību regulēšanas kvalitāte, nevis polises cena. Tāpat augtu apdrošinātāju konkurence apkalpošanas kvalitātes ziņā, kā arī cietušajiem būtu lielāka uzticēšanās sava apdrošinātāja veiktajiem zaudējuma aprēķiniem un lielāka pārliecība par tā lēmumu objektivitāti.
Savukārt kā trūkumus apdrošinātāji min nepieciešamību katru negadījumu izskatīt divas reizes - vainīgās un cietušās personas apdrošināšanas sabiedrībā, kas padarīs administrēšanu nedaudz smagāku. Tāpat apdrošinātāji tiešajā zaudējumu regulēšanas sistēmā operē ar pretējās puses apdrošinātāja naudu, tādējādi klienti iegūs lielākas apdrošināšanas atlīdzības, kas savukārt sadārdzinās OCTA polises. Atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, cietis gājējs, var kļūt sarežģītāks atlīdzību izmaksu process, jo var rasties situācija, ka atlīdzība tiks regulēta vairākās apdrošināšanas sabiedrībās vienlaikus.
Kā norāda Stengrevics, lai šī sistēma efektīvi strādātu, jāizpildās diviem priekšnosacījumiem - jābūt ļoti ciešai savstarpējai apdrošinātāju sadarbībai un uzticībai cita apdrošinātāja aprēķinu objektivitātei.
Viskarstākās diskusijas starp apdrošinātājiem izraisījis norēķināšanās princips, kāds darbojas visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kur ieviesta tiešo zaudējumu regulēšanas sistēma. ES valstīs tiek veikti norēķini starp tiešo apdrošinātāju un apdrošinātāju, kas ir apdrošinājis zaudējumu nodarījuša spēkrata īpašnieka civiltiesisko atbildību nevis pēc faktiski izmaksātas summas, bet pēc nosacīta vidēja lieluma, norāda apdrošināšanas uzņēmuma BTA valdes locekle Jeļena Alfejeva.
"Tas noņem dubultas administrēšanas jautājumu, kas palielinātu apdrošinātāju izdevumus un līdz ar to arī OCTA polišu cenas, kā arī nodrošinātu kontroli par izmaksātajām summām iespējama interešu konflikta apstākļos un novērstu jebkādus strīdus starp apdrošinātājiem," sacīja Alfejeva.
Nosacīto vidējo lielumu nosaka kā vidējo apdrošināšanas atlīdzību attiecīgajā automašīnu grupā - operējot ar pietiekami lielu vienību skaitu, izmaksājamās un saņemamās summas kopumā izlīdzinās. Tomēr, ņemot vērā Latvijā salīdzinoši nelielo reģistrēto automašīnu skaitu, apdrošinātāji ar nelielu tirgus daļu var saskarties ar situāciju, kad kādā laika periodā tie izmaksās vairāk nekā saņems atpakaļ un otrādi.
Tāpat jāatrisina problēma ar aprēķiniem vispār, jo iespēja saņemt aprēķinam nepieciešamos datus pagaidām nodrošināta tikai par 2009.gadu, bet pēdējā laikā situācija diezgan strauji mainās - autoremonta uzņēmumi samazina pakalpojumu cenas, kas ietekmē vidējās atlīdzības apjomu, sacīja Alfejeva.