Cenu lejupejoša korekcija turpināsies un to noteiks gan zemā iedzīvotāju pirktspēja, gan ražošanas optimizācija, prognozē Finanšu ministrija (FM).
Pēc FM prognozēm, varētu turpināties ražošanas apjomu samazinājums vietējam tirgum, kā arī izmaksu kritums, lai atjaunotu konkurētspēju ārējā tirgū. Zemais iekšējais pieprasījums atspoguļojas arī pakalpojumu cenās, kas turpina kristies.
Kā uzsver FM, inflācijas riski turpmākajā periodā izriet no importa cenu pieauguma, pasaules ekonomikai atgūstoties ātrāk nekā vietējam tirgum. Būs novērojama ir arī bāzes efekta ietekmes mazināšanās - augstais inflācijas līmenis 2009.gada sākumā daļēji izskaidroja deflāciju gada griezumā 2010.gada pirmajos mēnešos.
LETA jau ziņoja, ka šā gada februārī, salīdzinot ar 2009.gada attiecīgo periodu, deflācija pieaugusi līdz 4,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 1,3%.
Vienlaikus Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2010.gada februārī, salīdzinot ar 2010.gada janvāri, nav mainījies. Precēm cenas pieauga par 0,1%, bet pakalpojumiem - samazinājās par 0,4%.
Salīdzinājumam - 2009.gada februārī, salīdzinot ar 2009.gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,1%.
12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 1,3%.