Latvijas Banka aicina budžeta konsolidāciju veikt, pārskatot izdevumus

Nākamā gada valsts budžeta konsolidācija 400 miljonu latu apmērā jāveic, pārskatot izdevumus, nevis palielinot nodokļus, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Kārlis Bauze.

Budžeta konsolidāciju var veikt divos veidos, taču Latvijas Banka iestājas par to, ka, paaugstinot nodokļus, netiktu veicināta tautsaimniecības attīstība, tāpēc nepieciešams pārskatīt izdevumus, sacīja Bauze, norādot, ka reformas veselības un izglītības sistēmā vēl varētu turpināt.

Viņš arī norādīja, ka sociālajā jomā reformas līdz šim veiktas pietiekamā apjomā.

Bauze uzsvēra, ka valdībai darbs pie nākamā gada budžeta jāsāk jau tagad.

"Skaidri zinām, ka nākamā gada budžetā jāveic konsolidācijas pasākumi, un ir skaidrs, ka strukturālās reformas būs jāveic. Tāpēc diskusijai jābūt savlaicīgai, lai reformas būtu pārdomātas," sacīja Bauze. "Tā, kā notikumi risinājās 2009.gada vasarā [pēc pašvaldību vēlēšanām], tas nav pieļaujams."

Bauze norādīja, ka, atliekot darbu pie budžeta grozījumu izstrādes pēc vēlēšanām, tika pieņemti sasteigti un nepārdomāti lēmumi, kas tika apstrīdēti Satversmes tiesā.

"Tas nav pieļaujams," uzsvēra Bauze.

Kā ziņots, turpmāko divu gadu laikā būs nepieciešami budžeta konsolidācijas pasākumi par 800-900 miljoniem latu, lai 2012.gadā valsts budžeta deficīts nebūtu augstāks kā 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Arī Starptautiskā Valūtas fonda pastāvīgais pārstāvis Latvijā Deivids Mūrs iepriekš uzsvēris, ka jau tagad jāsāk darbs pie nākamā budžeta veidošanas un rūpīgi jāizvērtē lēmumi, lai panāktu nepieciešamo budžeta deficīta līmeni.

"Svarīgi ir ne tikai, līdz cik procentiem budžeta deficīts jāsamazina, bet arī veids, kā tas tiks izdarīts. Jāskatās, kurās sfērās var samazināt izdevumus vairāk un kurās, tieši otrādi, izdevumi jāpalielina," sacīja Mūrs.

SVF pārstāvis pauda cerību, ka, veidojot 2011.gada budžetu, valdība nepieņems pārsteidzīgus lēmumus, bet tie tiks izdiskutēti arī sabiedrībā.

Saskaņā ar SVF prognozēm Latvijas reālais IKP tikai 2014.gadā varētu atgriezties 2006.gada līmenī.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais