Pasaules Bankas (PB) sniegtais aizdevums Latvijai palīdzēs sasniegt fiskālo stabilitāti un sociālo drošību, uzsvēris finanšu ministrs Einars Repše (JL).
Kā ziņots, PB Izpilddirektoru padome vakar apstiprināja Pirmā drošības tīkla un Sociālā sektora reformas īpašās attīstības politikas aizdevumu Latvijai 100 miljonu eiro (70 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātos, ka pašvaldībām pietiek līdzekļu, ar ko turpināt sniegt primāros sociālos pakalpojumus.
Šis aizdevums ir daļa no starptautiskās finansiālās atbalsta programmas, ko īsteno Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Savienība (ES) un kas ir vērsta uz globālās ekonomikas krīzes un ekonomikas straujās lejupslīdes ietekmes mazināšanu.
Aizdevuma galvenie mērķi - ekonomikas lejupslīdes laikā nodrošināt drošības tīklu sociāli neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, līdzsvarot fiskālās konsolidācijas radītās sociālās izmaksas un atbalstīt svarīgas strukturālas reformas sociālā sektora programmās.
"Latvijas valdība ir veikusi būtisku budžeta deficīta samazinājumu, vienlaikus ieviešot sociālā atbalsta tīklu, kas paredz sniegt palīdzību mazāk nodrošinātajām sabiedrības grupām. Šodien saņemtais aizdevums Latvijai palīdzēs sasniegt šos mērķus - fiskālo stabilitāti un sociālo drošību. Esmu gandarīts par Pasaules Bankas atbalstu Latvijai sociālā atbalsta tīkla izveidē," norādījis Repše.
PB piedāvātā programma sniegs atbalstu Latvijas valdības starpsektoru Ārkārtas sociālā drošības tīkla stratēģijas ieviešanai, lai atvieglotu Latvijas ekonomikas sarukšanas laikā mājsaimniecībām radušos papildu slogu un mīkstinātu fiskālās konsolidācijas sociālo ietekmi.
Ņemot vērā, ka tiek ieviestas sarežģītas, bet nepieciešamas strukturālas reformas, valdība ir apņēmusies samazināt sociālās izmaksas, kas radušās, izglītības un veselības sektoram pārejot uz jaunu finansēšanas un pakalpojumu sniegšanas modeli. Ar šīm reformām iecerēts panākt, lai šie pakalpojumi ir pieejami visā valstī.
Programmas gaitā PB sāks tehnisko sadarbību ar institūcijām, lai nodrošinātu monitoringu tam, kā tiek ieviesti ārkārtas drošības programmas pasākumi un vai laikus tiek reaģēts uz mājsaimniecību vajadzībām. Tiks pārskatīti arī vidējā termiņa sociālā sektora jautājumi.
"Galvenais šī aizdevuma mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas valdībai un pašvaldībām, lai sarežģītajā krīzes laikā tās varētu turpināt būtiskās ārkārtas programmas," sacījis PB atbildīgais direktors Centrālajā Eiropā un Baltijas valstīs Pīters Harolds.
"2008. un 2009.gadā mēs redzējām, kā krīze vissmagāk skāra pašas neaizsargātākās sabiedrības grupas. Tādēļ ar šo aizdevumu PB centīsies panākt, lai pašvaldībām ir pietiekami daudz līdzekļu un tās spētu turpināt sniegt būtiskākos sociālos pakalpojumus, piemēram, - neslēgt pirmskolas iestādes, nodrošināt transportu uz skolu tiem skolēniem, kuriem tas nepieciešams, nodrošināt bezmaksas veselības aprūpi un medikamentus ģimenēm ar ļoti zemiem ienākumiem un maksāt sociālos pabalstus trūcīgākajiem cilvēkiem," norādījis Harolds.
Šis ir pirmais aizdevums no piedāvātās divu aizdevumu programmas, kas radīta sociālā drošības tīkla un sociālā sektora reformu nodrošināšanai.
Šī programma ir daļa no "Īpašā Attīstības politikas aizdevuma" un PB sniegtās tehniskās palīdzības Latvijai.
Šo programmu pasākumi tiek īstenoti divās paralēlās programmās - pirmā atbalsta nepieciešamās reformas finanšu sektora stiprināšanai. 200 miljonus eiro (140 miljonu latu) vērto aizdevumu finanšu sektora attīstības politikas realizēšanai PB direktoru padome apstiprināja 2009.gada 22.septembrī.
Otrā programma, kuras daļa ir šis 100 miljonu eiro lielais aizdevums, nodrošina atbalstu sociālā drošības tīkla un sociālo reformu uzturēšanai.
"Latvijas Republika ir apņēmusies veikt ļoti sāpīgās, bet nepieciešamas fiskālās reformas atbildīgā veidā, nodrošinot, ka cilvēki, kas cieš trūkumu, saņem būtiskākos sociālos pakalpojumus," saka PB vadošais ekonomists Eiropas un Centrālāzijas jautājumos Trumans Pakards.
"Valdība ir radījusi vairākas ārkārtas atbalsta programmas tām mājsaimniecībām, kuras cietušas krīzes dēļ. Lai saņemtu palīdzību, cilvēkiem vispirms ir jāvēršas savā pašvaldībā un jānoskaidro, vai viņi atbilst kritērijiem, kas ļauj saņemt atbalstu no šīm programmām. Aizdevuma galvenais mērķis ir atbalstīt pašvaldības, kas atrodas vistuvāk cilvēkiem, kas visvairāk cietuši krīzes radīto apstākļu dēļ," turpina speciālists.
Aizdevuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti Finanšu ministrijas telpās tiks parakstīti šī gada 12.martā.
LETA jau ziņoja, ka PB pērn piešķīra 200 miljonu eiro (140 miljonu latu) aizdevumu Latvijai un šis finansējums Latvijai bija jāparedz finanšu sektoru stabilizācijai. Savukārt atlikušajiem 200 miljoniem eiro PB paredzēti divi lēmumi - katru reizi par 100 miljonu eiro piešķiršanu.
Jau ziņots, ka Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem šogad plānojusi saņemt 2,7 miljardus eiro (1,89 miljardus latu).
Tiek plānots, ka Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijai sniegs atbalstu 700 miljonu eiro (490 miljonu latu) apmērā, bet SVF piešķirs 500 miljonus eiro (350 miljonus latu).
Ziemeļvalstis - Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija - kopumā piešķirs vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu).
PB Latvijai piešķirs 200 miljonus eiro (140 miljonus latu), bet Čehija, Polija un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka - 300 miljonus eiro (210 miljonus latu).
Savukārt 2011.gadā EK Latvijai aizdos 200 miljonus eiro, Ziemeļvalstis piešķirs 900 miljonus eiro (630 miljonus latu), bet SVF - 400 miljonus eiro (280 miljonus latu).