Investīcijas dos uzturēšanās atļauju

Ārvalstu investori, kuri Latvijā būs iegādājušies īpašumu vai dibinās uzņēmumu, varēs iegūt termiņuzturēšanās atļaujas, to paredz Saeimas galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Imigrācijas likumā.

Debates par šo likumprojektu Saeimā noritēja vairāk nekā trīs stundas, iezīmējot divus pretējus viedokļus, taču, tā kā likuma izmaiņas tika pieņemtas ar pavisam nelielu balsu pārsvaru un likumā politiskus, ne tikai saimnieciskus, aspektus saskata vairākas partijas, tad riņķa dancis ap likumu turpināsies un par tā spēkā stāšanās brīdi vēl pāragri spriest.

Imigrācijas likuma grozījumu būtība ir šāda: ārzemnieks varēs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš uzņēmuma pamatkapitālā būs ieguldījis vismaz 25 000 latu, Latvijā nodarbinās vismaz piecus darbiniekus un gadā nodokļos nomaksās vismaz 10 000 latu.

Termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt arī tad, ja būs iegādājies un viņam piederēs viens vai vairāki nekustamie īpašumi. Rīgā, Pierīgas reģionā un republikas pilsētās to kopējā kadastrālā vērtība nedrīkstēs būt mazāka par 100 000 latu, savukārt citviet Latvijā – 50 000 latu. Investoram nedrīkstēs būt bijuši nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas parādi. Saeima pieņēma vēl citus grozījumus likumā, tomēr tikai šie izraisīja aktīvākās diskusijas, kas brīžiem novirzījās no likuma būtības.

Likuma grozījumi trešajā lasījumā tika pieņemti ar pavisam nelielu pārsvaru, proti, 48 deputātiem balsojot par un 42 deputātiem balsojot pret. Par likumprojektu tā galīgajā lasījumā balsoja deputāti no Saskaņas centra, PCTVL, LPP/LC un Tautas partijas, kā arī Vilnis Edvīns Bresis no Zaļo un zemnieku savienības. Pret likuma grozījumu pieņemšanu bija deputāti no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Jaunā laika, ZZS un Pilsoniskās savienības.

Deputāts Boriss Cilēvičs (SC) uzsvēra, ka Latvija nav sapņu zeme, uz kuru visi vēlas braukt, drīzāk otrādi – Latvija ir valsts, no kuras cilvēki izbrauc, līdz ar to Latvijai jādomā par to, kā veidot šeit darba vietas. Šie grozījumi likumā neesot politiski, bet saimnieciski. Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) savukārt, atzīstot konkrētā grozījuma – par termiņuzturēšanas atļaujas piešķiršanu uzņēmējam, kas izveido biznesu un nodarbina cilvēkus – saimniecisko raksturu, tomēr bija pilnīgi pret citu priekšlikumu piešķirt uzturēšanās atļaujas tiem, kuri nopērk īpašumu. Zemei un īpašumam Latvijā ir jāpieder latviešiem, sacīja deputāts.

Vairāki deputāti grozījumus likumā saistīja ar draudiem Latvijas tautai. Tā, debatējot par uzturēšanās atļauju piešķiršanu personām, kas Latvijā ieguldījušas 25 000 latu, neatkarīgais deputāts Visvaldis Lācis sacīja, ka arābu valstu bagātajiem cilvēkiem nebūšot grūti samaksāt šādu summu. Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) to nodēvēja pat par maigo okupāciju, jo runa ir par Krievijas ietekmes palielināšanu Latvijā. Tāpēc TB/LNNK Saeimas frakcija sākusi vākt 34 Saeimas deputātu parakstus, lai uzliktu par pienākumu Valsts prezidentam uz diviem mēnešiem apturēt pieņemto grozījumu izsludināšanu. "Gandrīz puse Saeimas deputātu ir pret tādiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas draud Latviju pārvērst par sētas durvīm NVS valstu pilsoņu iekļūšanai Šengenas zonā. Jauns krievvalodīgu migrantu pieplūdums Latvijai absolūti nav vajadzīgs, un mēs esam pārliecināti, ka vairākums Latvijas pilsoņu domā līdzīgi," norāda Dz. Rasnačs.

Satversme paredz, ka par Valsts prezidenta šādā veidā apturētu likumu ir jāizsludina vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana. Ja paraksti tiek savākti, notiek tautas nobalsošana.

***

UZZIŅAI

Ārzemnieks Latvijā drīkst uzturēties parastajā kārtībā līdz 90 dienām pusgada laikā. Ja ārzemniekam nepieciešams uzturēties ilgāk, viņam jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāpieprasa termiņuzturēšanās atļauja

ES pilsoņiem to sauc par reģistrācijas apliecību

Imigrācijas likuma 23. pantā ir noteikti vairāki iemesli, kāpēc piešķir termiņuzturēšanās atļauju

2009. gadā termiņuzturēšanās atļaujas saņēma 2388 ārzemnieki, no tiem 1000 ES pilsoņi

Biežākie uzturēšanās iemesli

Darba ņēmējs 670 (ne no ES – 395)

Darba devējs 238 (160)

Studenti 472 (203)

Ģimenes apvienošana 374 (322)

Avots: PMLP