Lidostai vajag jaunu termināli un nodokļu atlaides

Pēc Satiksmes ministrijas, starptautiskās lidostas Rīga un airBaltic aplēsēm jau drīzumā pašreizējā lidosta Rīga būs pārsniegusi savu kapacitāti. Lidsabiedrība airBaltic ir gatava būvēt savu termināli, savukārt lidosta Rīga vēlētos, lai to atbrīvo no 80 procentu peļņas ieskaitīšanas valsts budžetā, kas ļautu modernizēties un paplašināties.

Būvēs pēc gada "Vasarā stundas laikā lidostā Rīga nosēžas 16 lidmašīnas. Jau šobrīd sastrēgumstundās pasažieriem ir stundu jāstāv rindā pie labierīcībām," Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem vakar skaidroja Air Baltic Corporation prezidents Bertolts Fliks. Pērn lidosta Rīga apkalpojusi 4,2 miljonus cilvēku, un drīz pasažieru skaits sasniegs maksimālo daudzumu, ko lidosta spēj uzņemt – 4,6 miljonus. Ņemot vērā, ka 2009. gadā pasažieru skaits lidostā Rīga audzis par 9 procentiem un šogad airBaltic plānojis apkalpot 3,5 miljonus pasažieru, lidostas maksimālā infrastruktūras kapacitāte, pēc speciālistu vērtējuma, tiks pārsniegta jau šogad. "Lidostas kapacitātes palielināšana ir neatliekams jautājums," piekrita Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP). AirBaltic ir gatava investēt jauna termināļa būvniecībā. Pēc R. Flika aplēsēm, airBaltic jaunā termināļa būvniecība izmaksātu 92 miljonus eiro (64,4 miljonus latu). Tā būvniecība varētu sākties aptuveni pēc gada, celtniecības darbi ilgtu 18 mēnešus. Jaunais terminālis 2014. gadā spētu apkalpot septiņus miljonus pasažieru. AirBaltic savā terminālī būtu gatavs apkalpot arī citu aviokompāniju gaisa kuģus, par ko lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters nebija iepriecināts, jo "lidostai Rīga tas nebūtu izdevīgi".

Valdība jau ir atbalstījusi airBaltic ieceri, solot iznomāt zemi. Līdzekļi attīstībai Arī lidosta Rīga vēlētos paplašināties, lai varētu konkurēt ar jauno airBaltic termināli, un modernizēt lidlauku. Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu četru gadu laikā plānots īstenot nozīmīgus lidlauka infrastruktūras modernizācijas un rekonstrukcijas projektus 95 miljonu eiro apmērā. Aptuveni 58 miljonus eiro plānots piesaistīt no Kohēzijas fonda, 36 miljoni eiro būtu lidostas Rīga līdzfinansējums. Par šo naudu plānots atjaunot skrejceļa segumu, nostiprināt skrejceļa lidjoslu, uzbūvēt jaunus manevrēšanas ceļus, izveidot jaunu lidmašīnu stāvvietu un tamlīdzīgi. Būvdarbus paredzēts sākt 2011. gadā un pabeigt līdz 2014. gadam. Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards stāstīja, ka šobrīd valsts uzņēmumiem, tai skaitā lidostai Rīga, valsts budžetā ir jāieskaita 80 procenti no peļņas. Viņaprāt, šī nodeva būtu jāpārskata, lai dotu iespēju uzņēmumiem attīstīties.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars gan bija skeptiskāk noskaņots: "Normālā situācijā šāds lēmums būtu pareizs, jo tas dotu iespēju esmu pragmatiski noskaņots un zinu ekonomisko situāciju valstī." Saeimas deputāti lūdza Satiksmes ministrijai sagatavot aprēķinus, kādi būtu ieguvumi, ja samazinātu valsts uzņēmumiem valsts budžetā iemaksājamo daļu. Ryanair neesot pametis Rīgu Par to, kāpēc zemo cenu aviokompānija Ryanair nolēmusi mainīt savus iepriekšējos nodomus un lidmašīnu apkalpošanas bāzi atvērt Lietuvas pilsētā Kauņā, nevis Rīgā, satiksmes nozarē iesaistītie izteicās nelabprāt. "Man nav zināmi iemesli, kāpēc Ryanair bāzi nolēma veidot Kauņā. Lidostas Rīga tarifi, vismaz publiski pieejamie, ir zemāki nekā Kauņas lidostā. Par papildu bonusiem vai atlaidēm man informācijas nav," K. Peters bija lakonisks.

Ryanair ir paziņojis par plāniem izvietot lidmašīnu apkalpošanas bāzi Kauņas lidostā, solot 140 miljonu dolāru investīcijas, vismaz 1000 jaunu darba vietu un aptuveni 120 lidojumu nedēļā. Lai arī aviokompānija Ryanair izvēlējusies Kauņas lidostu kā savas bāzes vietu, no Rīgas tā nav aizgājusi. "Mēs joprojām uzturam aktīvus kontaktus, un Ryanair ir regulāri reisi uz Rīgu," sacīja K. Peters. B. Fliks savukārt uzskata, ka Rīga ir ideāli piemērota lidojumu apkalpošanai no Āzijas. "Tāpēc Rīgai ir lielas iespējas piesaistīt Āzijas aviosabiedrības," uzskata B. Fliks.

Ekonomika

Saistībā ar e-adreses problēmām ir apzinātas amatpersonas, kuras nav atbildīgi pildījušas savus darba pienākumus, un tām līdz pirmdienai, 16.decembrim, ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi, žurnālistus piektdien informēja Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liops.

Svarīgākais