Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) iesaka Latvijai palielināt ne vien nekustamā īpašuma nodokli, bet arī īpašumu kadastrālo vērtību.
Tā, atsaucoties uz laikrakstu "Biznes&Baltija", vēsta aģentūra LETA.
SVF tehniskā misija konstatējusi, ka īpašumu kadastrālā vērtība Latvijas lielajās pilsētās ir mazāka par tirgus vērtību. Ņemot vērā plānoto nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) celšanu, SVF rosina sakārtot īpašumu kadastrālās vērtības.
SVF tehniskā misija Latviju apmeklēja no 17.februāra līdz 1.martam, veicot rūpīgu zemesgrāmatas datu analīzi. Salīdzinot īpašumu kadastrālo un tirgus vērtību, konstatēts, ka vidējā kadastrālā vērtība Rīgā ir 17 100 latu, kamēr tirgus vērtība 2009.gadā - 20 100 lati. Daugavpilī šie rādītāji ir attiecīgi 4600 un 5800 lati, Liepājā - 8900 un 9700 lati.
Citās lielajās pilsētās situācija esot diametrāli pretēja, piemēram, Valmierā īpašumu pērn pārdeva par vidēji 7700 latiem, kamēr tā kadastrālā vērtība bija 10 800 lati, Jēkabpilī - attiecīgi 8800 un 12 100 lati.
SVF aicina sakārtot kadastrālās vērtības, jo savādāk sistēma nav godīga - nabadzīgāki cilvēki pārmaksā.
SVF arī kritizē procedūras, kas iedzīvotājiem jāveic, lai panāktu savu īpašumu kadastrālās vērtības pārskatīšanu, bet pašvaldībām iesaka piemērot atlaides atsevišķām iedzīvotāju grupām.
Savukārt laikraksta "Dienas Bizness" veiktā uzņēmēju aptauja liecina, ka NĪN maksājumu kāpums tukšos uzņēmumu un iedzīvotāju makus.
"Nespējot apturēt ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugumu Latvijā un līdz ar to arī nevarot pienācīgi iekasēt iedzīvotāju ienākumu nodokli, sociālo nodokli u.c. nodokļus, vienīgā iespēja ir palielināt to nodokļu likmes vai maksājumus, no kuriem nav iespējams izvairīties, un NĪN ir tieši tāds nodoklis," uzsver zvērinātu advokātu biroja "BDO Zelmenis & Liberte" partneris Jānis Zelmenis.
Viņš saprot, ka, atceļot noteiktos NĪN ikgadējā pieauguma griestus (25% apmērā), kā arī palielinot NĪN maksājumu par mājokļiem, valsts var gūt papildus vairāk nekā 100 miljonus latu, jo tas ir salīdzinoši viegli administrējams.
Daži NĪN maksājumu pieaugumu dēvēja par absurdu: jo mazāki cilvēkam ienākumi, jo lielāki nodokļi. Vairāki aptaujātie ironizēja par mērķi: vai varot būt, ka valsts vēlas, lai tie cilvēki, kuri nespēs NĪN samaksāt par mājokli vai zemi, tos uzdāvina valstij vai pašvaldībai, vai šo īpašumu pārdod par lētu naudu ārzemniekiem.
"Sociāli NĪN maksājumu palielināšana ir sāpīga, jo tā nenodala turīgos no trūcīgajiem, un šis pieaugums skars visus sociālos slāņus vienādi," uzsver Zelmenis. Viņaprāt, tieši tāpēc šāda ideja tiks slēpta līdz Saeimas vēlēšanām, bet pēc tam varētu tikt ieviesta ar atrunu, ka to prasa aizdevēji.
"Pašreizējo NĪN likmju palielināšana par mājokli līdz 1,5%, kā arī NĪN par zemi pieauguma ierobežojuma atcelšana negatīvi ietekmēs uzņēmējus, jo tādējādi no iekšējā tirgus valsts izņems daļu naudas, kas šobrīd nonāca pakalpojumu sniedzēju vai ražotāju ienākumos," skaidro "BDO Zelmenis & Liberte" partneris.
Viņš prognozē, ka tādās vietās, kur ir augsta kadastrālā vērtība, piemēram, Jūrmalā, šī nodokļa pieaugums būs no dažiem desmitiem vai simtiem latu līdz vairākiem tūkstošiem.
Pēc Zelmeņa teiktā, nekustamo īpašumu biznesā strādājošajiem pieaugs izdevumi par attiecīgo īpašumu uzturēšanu nodokļa apmērā, kas labākajā gadījumā samazinās vai apēdīs to peļņu, bet sliktākajā gadījumā spiedīs strādāt ar zaudējumiem vai arī celt tarifus. "Šāds solis ietekmēs arī bankas, kuras ir kreditējušas gan attīstītājus, gan fiziskās personas - mājokļu pircējus ar hipotekārā kredīta palīdzību, tādējādi varētu pieaugt nemaksāšana, kas sev vilks līdzi īpašumu atņemšanu un kreditētāju zaudējumus," secina Zelmenis.
Nodoklis mājoklim Latvijā jau ir trīskāršs, jo tiek iekasēta nesamērīgi augsta nodeva ēkas pirkšanas brīdī, samaksāti nodokļi par ēkas būvēšanu, renovāciju un uzturēšanu, kā arī uzlikts vēl NĪN, uzskata "PSI Alianse" valdes loceklis Ainars Brūvelis. Šis nodoklis ir pretrunā Latvijā esošai normai - fiziskas personas pašpatēriņam ražota prece ar nodokļiem netiek aplikta, taču šajā gadījumā cilvēks, ieguldot darbu mājokļa labiekārtošanā, palielina tā vērtību un ir spiests par to vēl maksāt lielāku nodokli.
"Ir neskaidra vērtības noteikšanas metodoloģija, jo tā balstās nevis uz reālām bilances cenām, bet uz iepriekšējo gadu citu darījumu vērtību," akcentē Brūvelis.
Ņemot vērā, ka NĪN ēkai būtiski var ietekmēt sociāli mazaizsargātos (pensionārus, kuri, gadu desmitiem dzīvojot pašu celtā mājā, pret savu gribu var izrādīties nonākuši dārgā rajonā un nespēj vairs nodokli nomaksāt), vairākās valstīs pēdējās desmitgadēs notiek pāreja no fiksēta nodokļa maksāšanas par īpašumu, to aizvietojot ar ienākuma nodokli," stāsta Brūvelis.
NĪN maksājumu pieaugums būtiski ietekmēs arī ārzemēs strādājošo iedzīvotāju atgriešanās iespējas Latvijā.
Kā ziņots, vakar Finanšu ministrija apstiprināja, ka SVF aicinājusi vērtēt NĪN paaugstināšanas iespējas.
Kā rakstīja "Biznes&Baltija", SVF rekomendē Latvijai palielināt NĪN no pašreizējiem 0,1%-0,3% līdz 1,5% no kadastrālās vērtības. Tas nozīmē, ka par trīsistabu dzīvokli Rīgas guļamrajonā būtu jāmaksā aptuveni 200 lati gadā. Plānotie papildu ienākumi no šīs nodokļu palielināšanas būtu 115 miljoni latu gadā.
Patlaban vienģimenes un divģimeņu daudzdzīvokļu mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, nodoklis ir 0,1% apmērā no kadastrālās vērtības, ja tā nepārsniedz 40 000 latu, 0,2% nodokļa likme tiek piemērota īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība ir no 40 000 līdz 75 000 latu, 0,3% - īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 75 000 latu.
Tiek apspriesti vēl divi palielināšanas varianti - līdz 1% un līdz 1,3%. Šajā gadījumā valsts iegūtu attiecīgi papildu 111 miljonus latu un 113 miljonus latu.
Tāpat tiek vērtēta iespēja ieviest progresīvo likmi: 0,5% par īpašumu, kura vērtība nepārsniedz 10 000 latu, 1% - ja vērtība ir no 10 000 līdz 20 000 latu, 1,5% - ja vērtība ir no 20 000 līdz 40 000 latu, 2% - ja vērtība pārsniedz 40 000 latu. Šāds risinājums ļautu papildināt valsts kasi ar 113 miljoniem latu. Otrs progresīvā nodokļa variants paredz minētās likmes noteikt 0,75%, 1,25%, 1,75% un 2,25% apmērā.
Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace, Latvijā tehniskās palīdzības ietvaros februārī darbojās SVF konsultanti, izvērtējot Latvijas NĪN sistēmu. Tehniskā misija darba noslēgumā iesniedza Latvijai savus ieteikumus, kuros atbalstīta pērn Latvijā ieviestā progresīvā NĪN sistēma par dzīvojamām telpām, kā arī minēta nepieciešamība laika gaitā paaugstināt nodokļa likmes dzīvojamām telpām. Paralēli tiek ieteikts ieviest vairākus atbalsta mehānismus nodokļa nomaksai maznodrošinātajām sabiedrības grupām.
SVF eksperti iesaka vairākus variantus, kā palielināt NĪN likmi par dzīvojamām ēkām, maksimālo likmi pielīdzinot vispārējai NĪN likmei 1,5% apmērā. Kā alternatīva tiek arī piedāvātas progresīvas likmes divas variācijas. Vienlaikus, kā tiek uzsvērts, būtu ieviešami divi mazāk nodrošināto sabiedrības grupu aizsardzības mehānismi. Pirmais noteic, ka dzīvojamām telpām, kas ir maksātāja deklarētā dzīves vieta, tiktu ieviests nodokļa atbrīvojums - ja nodoklis nepārsniegtu 71 latu gadā, tas nebūtu jāmaksā.
Otrs ieteiktais mehānisms ir iespēja atsevišķām maznodrošināto iedzīvotāju kategorijām, kas nespēj nomaksāt aprēķināto nodokli, uzkrāt šī nodokļa parādu (par to nepiemērojot soda sankcijas), un šis nodoklis tiktu nomaksāts īpašuma pārdošanas vai mantošanas gadījumā.
Finanšu ministrija ir paredzējusi SVF misijas ieteikumus izvērtēt valsts budžeta veidošanas kontekstā un topošo nodokļu politikas pamatnostādņu kontekstā, ņemot vērā arī Latvijas iedzīvotāju maksātspēju. Tāpat Finanšu ministrija atgādina, ka Latvija apņēmusies nākamo divu gadu laikā veikt būtisku valsts budžeta konsolidāciju, tādēļ sabiedrības un politiķu apspiešanai tiek piedāvāti dažādi risinājumu priekšlikumi.
Tiek uzsvērts, ka SVF misijas ieteikumiem ir tikai konsultatīvs raksturs.