Vienīgi pilnībā ignorējot Satversmi, var mēģināt apgalvot, ka piedāvātie Kredītiestāžu likuma grozījumi, kas noteiks ierobežojumus labuma gūšanai no bankas, ir likumīgi, šodien izplatītajā paziņojumā norādījis viens no bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem Valērijs Kargins.
Kargins atsaucas uz Satversmes 105.pantu, norādot, ka tas nepārprotami nosaka valsts pamatlikuma attieksmi pret īpašumu. Kargins ir pārliecināts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotie grozījumi Kredītiestāžu likumā novedīs pie to tūkstošu cilvēku līdzekļu konfiskācijas, kas uzticējuši savu naudu pensiju fondiem.
Satversmes 105.pants nosaka, ka "ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību".
"Demonstratīva nezināšana, kas ir bankas ilgtermiņa investors, norāda uz FKTK vienaldzīgo attieksmi pret Latvijas iekšējo klimatu. FKTK vispirms jāsaprot, kas cietīs no tās ierosinātā likumprojekta, cik nopietni kārtējā nacionalizācija ietekmēs Latvijas tēlu. FKTK rada draudus noguldītāju naudai, lai gan pēc būtības komisijas pienākums ir aizstāvēt šos noguldītājus," uzsver baņķieris.
Bijušais "Parex bankas" īpašnieks norāda, ka savos publiskajos komentāros FKTK cenšas izvairīties no termina "nacionalizācija" lietošanas. Lai gan, viņaprāt, notiks tieši nacionalizācija, jo piedāvātā Kredītiestāžu likuma redakcija paredz, ka bankai aizliegs aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt aizdevumu procentus. "Likumīgi aprēķināmie procenti tiks nacionalizēti vai ekspropriēti jeb atņemti," paziņojumā pauž Kargins.
"Ja dialogs ar īpašnieku ir neiespējams, kā ārkārtas solis ir iespējama sabiedrībai kaut kā ļoti nepieciešama nacionalizācija, bez kā valsts attīstība ir apgrūtināta, piemēram, var nacionalizēt zemi uz robežas vai pie lidlauka skrejceļa," pieļauj Kargins, nepiekrītot FKTK apgalvojumam, ka komisijas mērķis ir aizsargāt sabiedrības tiesības un likumīgās intereses.
"Kā var aizsargāt sabiedrības intereses, atņemot naudu tūkstošiem noguldītāju? FKTK un Finanšu ministrijas ierēdņi arvien izdara mājienus, ka no ekspropriācijas cietīs tikai Kargins un [Viktors] Krasovickis. Ja ekspropriācijai ir individuāls, mērķtiecīgs raksturs, tad būtu jāpadomā par tās iemesliem - politiskiem, personīgiem, nacionāliem. Taču patiesībā "Parex bankas" noguldītāji un investori cietīs tikai tādēļ, ka Finanšu ministrija un FKTK vēlas nomaskēt ekspropriāciju, kas tiek piemērota konkrētām personām," savu pozīciju paskaidro Kargins.
Kargins norāda, ka "Parex bankā" ir liels noguldījumu daudzums, kas ir nepieciešami likviditātes saglabāšanai, tostarp arī noguldījumi, kas tiek izmantoti bankas pakārtotām saistībām, bet par visiem noguldījumiem tiek maksāti procenti.
"Ja likumprojekta autori atsaucas uz to, ka noguldījumu procentu izmaksai tiek izmantoti valsts līdzekļi, tas nozīmē, ka šie līdzekļi tiek izmantoti arī, lai izmaksātu procentus par visu pārējo noguldītāju depozītiem, bet vai tas nozīmē, ka arī šiem noguldījumiem draud konfiskācija?" vaicā Krasovickis.
""Parex banka" ir īstenojusi vairākas eiroobligāciju emisijas un pašlaik strādā pie jauna vērtspapīru piedāvājuma, bet, tiklīdz kaut vai vienai obligāciju grupai tiks piemērota ekspropriācija, var pat nešaubīties, ka neviena persona, būdama pie veselā saprāta, nekad nevēlēsies iegādāties bankas saistības, ar kurām ierēdņi atļaujas tik brīvi rīkoties," pārliecināts ir baņķieris.
Kargins arī ir kritisks par FKTK biroja vadītājas Annas Dravnieces teikto, ka "likuma grozījumi izriet no Eiropas Komisijas rekomendācijām par banku krīzes atrisināšanu". "FKTK ierēdņi atkal maldina sabiedrību, jo tieši FKTK bija tā valsts iestāde, kas "Parex bankas" pārņemšanas gaitā bija atbildīga par bankas pārņemšanas procesa saskaņošanu ar Eiropas Komisiju. Turklāt nedz Eiropas Komisija, nedz konsultāciju kompānija "Nomura International" nevar atļauties veikt pretlikumīgas darbības Eiropas tiesiskajā laukā," saka Kargins.
Kā ziņots, šā gada 16.februārī valdība akceptēja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Kredītiestāžu likumā, ar kuriem no 1.jūnija noteiks ierobežojumus labuma gūšanai no bankas, kura saņem valsts atbalstu. Šāda norma attiektos uz "Parex banka" bijušajiem īpašniekiem Krasovicki un Karginu, kuri līdz šim saņēmuši lielus procentu maksājumus no bankā veiktajiem noguldījumiem.
Likumprojekts paredz, ka bankai, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteikusi noguldījumu ierobežojumus vai kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu saņem šādu atbalstu, sākot ar 2010.gada 1.jūniju, ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību.
Vienīgā banka Latvijā, kurai tiek sniegts komercdarbības atbalsts un kurai ir noteikti noguldījumu ierobežojumi, ir "Parex banka", un minētā norma skars pakārtotajās saistībās aizdoto līdzekļu īpašniekus, kuriem līgums par pakārtotajām saistībām ar "Parex banku" noslēgts pirms 2008.gada 10.novembra, kad tika uzsākta valsts atbalsta sniegšana.
Kargins jau iepriekš solīja grozījumu Kredītiestāžu likumā pieņemšanas gadījumā vērsties tiesā.