Finanšu ministrijas (FM) nodokļu politikas projekts nav peļams, tomēr kā pirmo soli vajadzētu spert neapliekamā minimuma palielināšanu, bet samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes atcelšanu var atstāt kā rezerves variantu, jo varbūt pastāvēs iespēja, ka samazināto PVN nemaz nevajadzēs atcelt, biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja auditorfirmas "Deloitte Latvija" Nodokļu departamenta vadītājs Jānis Čupāns.
Čupāns uzskata, ka samazinātās PVN likmes atcelšana un neapliekamā minimuma paaugstināšana ir veids, kā valdība cenšas veikt korekcijas, lai neaizskartu neaizsargāto iedzīvotāju slāni.
"No vienas puses, gāze, medikamenti un citi produkti un pakalpojumi it kā paliks dārgāki, tomēr cilvēkiem būs vairāk naudas. Acīmredzot valdības mērķis ir izskaitļot, kā palielināt nodokļu slogu un turīgākie maksātu vairāk, tomēr pagaidām ir grūti spriest, cik viegli to būs panākt," norāda Čupāns.
Arī Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ainis Dābols uzskata, ka neapliekamā minimuma paaugstināšana ir būtiska nodokļu sloga samazināšana tieši patērētājiem, jo tas nozīmē, ka būs jāmaksā mazāki nodokļi.
"Tajā pašā laikā, atceļot samazināto PVN likmi, tiks radīts papildu slogs patērētājam, kurš pērk preces vai pakalpojumu, jo šajā gadījumā par tām būs jāmaksā vairāk. Skaidrs, ja PVN ir mazs, tad ir jāmaksā mazāk, bet, ja tas tiek paaugstināts, tad par pakalpojumu vai preci maksāsim vairāk," tā Dābols.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrijas (FM) projekts par nodokļu politikas pamatnostādnēm paredz atcelt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes, ja fiskālās konsolidācijas ietvaros rodas nepieciešamība, kā arī palielināt neapliekamo minimumu.
Šodien Tautsaimniecības padomes sēdē FM prezentēja nodokļu politikas pamatnostādnes, iedalot darbību divos posmos, proti, pirms ekonomiskās situācijas uzlabošanās, sasniedzot Māstrihtas kritērijus līdz 2014.gadam, un pēc ekonomiskās situācijas stabilizācijas izaugsmes atjaunošanās no 2014.gada līdz 2016.gadam.
Vispārīgie rīcības virzieni nodokļu politikas jomā no 2011.gada līdz 2014.gadam saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta tālāku konsolidāciju, iespēju robežās veicinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju, nepasliktinot vai pat uzlabojot maznodrošināto iedzīvotāju ekonomisko stāvokli.
Paredzams nodrošināt papildus budžeta ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru un pārskatot atsevišķu nodokļu struktūru un atvieglojumus. Tāpat paredzams uzlabot uzņēmējdarbības vidi, vienkāršojot administratīvās prasības un samazinot to izpildei nepieciešamo laiku.
Savukārt pēc Māstrihtas kritēriju izpildīšanas un ekonomikas stabilizācijas 2014.-2016.gadā būtu lietderīgi izskatīt iespēju sabalansēt kopējo nodokļu slogu, jo īpaši darbaspēka slogu.
FM nodokļu politikas projekts paredz atsevišķu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu pārskatīšanu, atjaunot pakāpenisku ikgadēju neapliekamā minimuma paaugstināšanu fiskālo iespēju robežās, kā arī pēc Māstrihtas kritēriju izpildīšanas un ekonomiskās stabilizācijas pie zināmiem nosacījumiem izskatīt iespēju pakāpeniski samazināt IIN.
Tāpat paredzams pārskatīt atsevišķu uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu lietderību un efektivitāti, kā arī sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu izstrādāt risinājumus izmaiņām nekustamā īpašuma nodoklī.
Ja fiskālās konsolidācijas ietvaros rodas nepieciešamība, paredzams atcelt samazinātās PVN likmes, vienlaicīgi paredzot atbalsta pasākumus maznodrošinātām iedzīvotāju grupām un pensionāriem.
Vieglajām automašīnām un motocikliem paredzams paaugstināt nodokļa slogu ekskluzīviem un dārgiem transportlīdzekļiem, paplašināt nodokļa bāzi lidaparātiem un ekskluzīviem peldošajiem transporta līdzekļiem.
Ēnu ekonomikas apkarošanai paredzams izveidot darba grupu, kuras uzdevums būtu detalizētas valsts programmas izstrāde un realizācijas uzraudzība.
Pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem minēti laika samazināšana, kas nepieciešama nodokļu saistību izpildei, tāpat paredzēts samazināt nodrošinājumu, galvojumu un citas administratīvās prasības. Nodokļu politiku paredzams balstīt uz riska analīzi, samazinot kontroles biežumu godīgiem uzņēmējiem. Tiks izskatīta iespēja izveidot godīgu uzņēmēju motivācijas programmu.
Projektā minēta arī iespēja samazināt administratīvās prasības mikrouzņēmumiem, kā arī padarīt sodus atbilstošākus izdarītā pārkāpuma smagumam un pilnveidot uzņēmēju informēšanas pasākumus.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle norādīja, ka FM pieeja ir vērtējama atzinīgi, īpaši saredzot potenciālu ēnu ekonomikas apkarošanā.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns uzsvēra, ka ir jāapkaro ēnu ekonomika, jo tādējādi tikšot uzlabota godīgu uzņēmumu konkurētspēja un vēlme maksāt nodokļus.
Projekts vēl esot jāsaskaņo ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kaut gan, kā norādīja FM pārstāvji, tikšanās laikā ar SVF un, prezentējot nodokļu politikas projektu, starptautiskajiem partneriem neesot bijuši pretargumenti.
Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas piedalās ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanā.
Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt valsts ilgtspējīgas attīstības procesu un sabiedrības līdzdalību tajā, kā arī veicināt Lisabonas stratēģijā noteikto uzdevumu izpildi Latvijā un iesaistīt šo uzdevumu izpildē valsts institūcijas, pašvaldības un sociālos partnerus.