Saeimas deputātu ierosinājumu samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi viesnīcām līdz 10% pozitīvi vērtē arī lielākais ūdens atrakciju parks Baltijā – Līvu akvaparks. Tā izpilddirektore Velta Lasmane aicina likumdevējus paplašināt tūrisma izpratni pēc būtības un pārskatīt nodokļu likmi ienākošā tūrisma nozarei kopumā.
"Ja patiešām Latvijā vēlamies atbalstīt eksportu, tad viesnīcas neapšaubāmi ir svarīgs punkts ārvalstu tūristiem, tomēr tāpēc nevar diskriminēt citus tūristu apmeklējamos objektus, kas Latvijai ir unikāli, piemēram Lido restorāni un ūdens atrakciju parks Līvu akvaparks, kam nav analogu valstī liela skaita tūristu piesaistē," Neatkarīgajai uzsvēra V. Lasmane.
Latvijā PVN likme viesu izmitināšanas pakalpojumiem ir otra augstākā Eiropas Savienībā. Tuvākie kaimiņi, piemēram Igaunija, piemēro 9% PVN likmi, Polija – 7%, Lietuva – 19%. V. Lasmane norāda, ka arī atpūtas parku pakalpojumiem gan Lietuvā, gan Igaunijā tiek piemērotas zemākas PVN likmes, savukārt Vācijā Līvu akvaparkam līdzvērtīgiem atpūtas parkiem tiek piemērota tikai 7 un 12% PVN likme.
Pieļauta kļūda
Likumprojektu iesniegušie deputāti uzskata, ka PVN likmes paaugstināšana tūrisma nozarei bija kļūda un vasts kopumā no šā lēmuma ir zaudējusi, nevis ieguvusi.
"PVN likmes kāpums no pieciem līdz 21 procentam bija šokējošs gan viesnīcu biznesam, gan mums. Tādām nodokļu izmaiņām biznesam ir ļoti grūti piemēroties. Turklāt jāņem vērā, ka pēdējo gadu laikā uzņēmēji tika pakļauti ļoti lielam piegādātāju spiedienam – kāpa elektrības un gāzes cenas," sacīja V. Lasmane.
Deputāti secināja, ka valstīs, kurās PVN tika vairāk paaugstināts, tūristu skaits un ienākumi kritās straujāk. Latvijā tūrisma nozarē ieņēmumu kritums ir 40%, Lietuvā, kur PVN ir 19% (taču līdz 1. jūlijam vismaz tika saglabāti liberāli nosacījumi un atvieglojumi jau iepriekš noslēgtajiem līgumiem), – par 30%, Igaunijā – par 20%.
Arī Līvu akvaparkā pērn par 30% samazinājās apmeklētāju skaits. "Pagājušā gada vasarā ārzemju tūristu skaita pieaugums par 4% nespēja kompensēt straujo vietējo apmeklētāju skaita kritumu," skaidroja V. Lasmane.
Likme jāsamazina
V. Lasmane uzskata, ka tūrisms ir nozare, kas bez lieliem ieguldījumiem varētu dot ātrāku efektu krīzes pārvarēšanā. Lai to sasniegtu, valstij par tūrisma attīstību vajadzētu domāt ne tikai uz papīra, bet arī rīkoties. PVN likmes samazināšana ir viens no vienkāršākiem un ātrāk veicamiem pasākumiem.
"PVN vajadzētu pazemināt ne tikai viesnīcām, bet arī izklaides parkiem. Tas būtu tālredzīgs un gudrs lēmums. Mēs saprotam situāciju un nelūdzam, lai tiktu piemērota ES direktīvās pieļautā zemākā likme 5%, bet vismaz lūdzam to samazināt līdz 10%," uzsvēra V. Lasmane. Pēc deputātu domām, piemērojot tūrisma biznesā pazemināto PVN likmi, palielināsies tūrisma nozarē strādājošo uzņēmumu konkurētspēja ārvalstu tirgos, samazināsies bezdarbs, cenas par viesu izmitināšanas pakalpojumiem kļūs lētākas, palielināsies eksports. Arī Līvu akvaparks ir gatavs samazināt savu pakalpojumu cenas, ja tiks samazināts PVN.
Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Armands Slokenbergs jautājumā par iespējamo PVN samazināšanu tūrismam saskata vairākus aspektus. "Viens no šiem aspektiem ir tas, kas nosaka tūristu izvēli apmeklēt vienu vai otru vietu. Visticamāk, viena no lielākajām izmaksu pozīcijām ceļojot ir naktsmītne. Tātad, tas arī izšķir to, vai braukt uz Latviju vai nē. Pārējās pakalpojumu izmaksas jau ir sekundāras. No šāda viedokļa ir svarīgi panākt, lai naktsmītnes varētu konkurēt ar savu cenu. Ja tā būs, tad tūristi atbrauks, un tad arī pārējiem uzņēmējiem būs klienti. PVN ir viens no nodokļiem, kas, lai arī netieši, bet ietekmē viesnīcu konkurētspēju, it īpaši ņemot vērā, ka blakus valstīs tas ir būtiski zemāks," Neatkarīgajai sacīja A. Slokenbergs.
Kurzemes tūrisma asociācijas izpilddirektore Jana Bergmane Neatkarīgajai atzina, ka Kurzemes tūrisma asociācija bijusi viena no tām organizācijām, kas rosināja PVN likmes samazināšanu tūrismam. Viņasprāt, pazemināto PVN likmi vajadzētu piemērot ne tikai viesu izmitināšanai naktsmītnēs, bet
arī ēdināšanas biznesam. "Protams, arī pašiem pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu izanalizēt savu cenu politiku. Tie, kuri to ir izdarījuši, ir pielāgojušies situācijai, savukārt tie, kuri to nav izdarījuši, ir pārtraukuši darbību," skaidroja J. Bergmane.
To, vai samazinātā PVN likme būtu jāpiemēro arī citiem tūrisma pakalpojuma sniedzējiem, piemēram, izklaides parkiem, viņa šaubījās. "Ja nodokļu atvieglojumu piešķirs naktsmītnēm, arī citi tūrisma jomā iesaistītie, protams, to vēlēsies saņemt, taču kaut kur svītra būs jānovelk," teica J. Bergmane.
Pēc atsevišķu ekspertu aplēsēm, piemērojot 10% likmi tūrismam, PVN ieņēmumu summa nesamazināsies, bet, palielinoties apgrozījumam, augs. Palielinot nodarbināto skaitu par 1000 personām, Valsts kase papildus saņemtu 1,5 līdz 2 miljonus latu sociālā nodokļa, bet pašvaldības – vismaz 1 miljonu latu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Savukārt Finanšu ministrija aplēsusi, ka PVN likmes samazināšana varētu radīt 8 miljonu latu zaudējumus valsts budžetā.
Atvērto durvju diena
Šobrīd vismaz daļa deputātu (LPP/LC, Tautas partija un Pilsoniskā savienība) ir pauduši atbalstu idejai piemērot samazināto PVN likmi viesu izmitināšanai, bet pagaidām nav zināms, vai tautas kalpi atbalstīs to arī attiecībā uz atrakciju un izklaides parkiem.
Lai deputāti paši pārliecinātos savām acīm un ausīm, vai Līvu akvaparks ir tūrisma objekts, šis atrakciju parks šodien Saeimas deputātiem rīko atvērto durvju dienu. "Labāk vienreiz redzēt nekā vairākkārt dzirdēt. Saeimas deputāti varēs pārliecināties par tūristu apjomu akvaparkā. Tā būtu vienreizēja iespēja deputātiem veikt sava veida dzīvo izpēti, runāt ar tūristiem. Un šim izpētes projektam nebūtu jātērē valsts budžeta miljoni, piesaistot kādu konsultāciju uzņēmumu," sacīja V. Lasmane.