Pēc tam, kad valdībā apstiprinās grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta (MK) noteikumos, par trūcīgām personām varēs atzīt arī cilvēkus, kuriem ir kredītsaistības. Turklāt, izvērtējot materiālos apstākļus, tiks paplašināts pieļaujamais kustamā un nekustamā īpašuma klāsts. Paradoksāli, bet šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nereti neļauj atzīt par trūcīgiem pat cilvēkus ar viszemākajiem ienākumiem vai vispār bez tiem.
Tāpēc Labklājības ministrija izstrādājusi būtiskus grozījumus Noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu. Pašlaik tiek apkopoti atzinumi, pēc tam grozījumi jāapstiprina valdībā. Tas nozīmē, ka MK noteikumi paplašinās to cilvēku loku, kuriem būs tiesības pretendēt uz pašvaldības izmaksāto garantētā minimālā ienākuma pabalstu un dzīvokļa pabalstu, kā arī uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pamata pakalpojumiem. Tiek prognozēts, ka šogad trūcīgas personas statusam varētu atbilst apmēram 200 000 Latvijas iedzīvotāju.
Viens no svarīgākajiem uzlabojumiem, kurš, visticamāk, tiks apstiprināts, attiecas uz kredītņēmējiem. Ierosināts, ka, novērtējot cilvēka materiālo situāciju, neņems vērā viņa kredītsaistības. Tiesa, grozījumu projektā teikts, ka pašvaldību ziņā atstāta iespēja ņemt vai neņemt vērā ienākumos ikmēneša kredītmaksājuma apmēru. Pašlaik MK noteikumos paredzētie ģimenes (personas) ienākumu un materiālās situācijas novērtēšanas noteikumi ir sarežģīti: ir jāuzskaita visi ģimenes ienākumi, tajā skaitā no īpašuma, bet ir maz iespēju ziņas pārbaudīt. Turklāt par trūcīgu nevar tikt uzskatīta ģimene (persona), kurai ir parādsaistības. Tādējādi ģimene (persona), kura reāli ir palikusi bez iztikas līdzekļiem, tik un tā nevar pretendēt uz trūcīgā statusu, ja ir ņemts kredīts, piemēram, sadzīves priekšmeta vai vienīgā mājokļa iegādei, par kuru nespēj veikt maksājumus.
Lai palīdzētu risināt kredītņēmēju problēmas, arī 30 Rīgas sociālie darbinieki marta otrajā pusē uzsāks apmācības par banku finanšu darbību. Šie sociālie darbinieki labāk pārzinās banku rīcību attiecībā pret kredītņēmējiem un varēs sniegt konsultācijas, Neatkarīgā uzzināja Rīgas domes Labklājības departamentā.
Sagatavotais MK noteikumu projekts paredz arī paplašināt kustamā un nekustamā īpašuma klāstu, kas netiek vērtēts, nosakot atbilstību trūcīgā statusam, piemēram, dzīvokļa iekārta, apģērbs, zemkopības tehnika, lopi un viens transportlīdzeklis. Par ienākumiem ierosināts neuzskatīt dažādus pabalstus un ziedojumus, kā arī palielināt summu, kas nebūtu uzskatāma par uzkrājumiem, lai ģimenes nezaudētu iespēju iegūt trūcīgas statusu.
Par to, ka Latvijas iedzīvotāji slīgst nabadzībā un šī tendence turpināsies, liecina Latvijas pašvaldību sniegtie dati. Patlaban trūcīgas personas statuss Latvijā ir spēkā 103 093 personām, kas ir daudz vairāk nekā aizvadītā gada decembrī, kad trūcīgas personas statuss bija 89 234 cilvēkiem. LM sniegusi informāciju, ka šogad pašvaldībām ieskaitītā naudas summa garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu izmaksai trūcīgajām personām, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 40 latu pieaugušajam vai 45 latus – bērnam, decembrī bijusi 451 483 lati. LM atgādina, ka šajā finansējumā norādīta tikai ministrijas jeb valsts maksātā daļa, kas ir 50 procentu no izmaksātajiem GMI pabalstiem. Otru pusi sedz pašvaldības. Decembrī LM pašvaldībām šā pabalsta izmaksai ieskaitīja 465 543 latus novembra pabalstu izmaksai.
Lai saņemtu valsts līdzfinansējumu GMI un dzīvokļa pabalstu izmaksai, pašvaldībām vai to sociālajiem dienestiem līdz katra mēneša 15. datumam jāvēršas LM ar pieprasījumu. Tajā jāsniedz informācija par pašvaldības sociālajiem pabalstiem mēnesī izlietoto līdzekļu apmēru un nepieciešamo valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru.