Plāno atcelt mazalkoholisko kokteiļu marķēšanu ar akcīzes markām

© Dāvis Valbaks F64

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien, 24.februārī, kopīgā sēdē vienojās par nepieciešamību atteikties no akcīzes markām tādiem alkoholisko dzērienu kokteiļiem, kuru saturā ir līdz sešiem procentiem alkohola, un sagatavot attiecīgus grozījumus likumā „Par akcīzes nodokli”.

„Atteikšanās no akcīzes marku līmēšanas ļaus samazināt ražotāju izmaksas un palīdzēs sasniegt labākus ražošanas rādītājus, kā arī vairāk naudas tiks maksāts nodokļos,” norādīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Samazinātos arī akcīzes marku izgatavošanas un iegādes izdevumi, kā arī darba apjoms to apstrādei.

Noraidoši pret ieceri atteikties no mazalkoholisko dzērienu marķēšanas izteicās Finanšu ministrijas pārstāvji, uzsverot, ka, paplašinot nemarķējamo dzērienu loku, varētu samazināties legālā alkohola tirgus un akcīzes nodokļa ieņēmumi. 2009.gada 11 mēnešos, neskatoties uz nodokļa likmju palielināšanu, akcīzes nodokļa ieņēmumi, salīdzinot ar 2008.gada attiecīgo periodu, esot samazinājušies par 6,6 miljoniem latu.

Neraugoties uz Finanšu ministrijas iebildumiem, deputāti šodien vienojās atbalstīt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas ierosinājumu atteikties no akcīzes markām dzērieniem, kuri satur līdz sešiem procentiem alkohola. Alus darītavas „Cēsu alus” pārdošanas un mārketinga direktors Gustavs Zatlers pauda, ka šādas izmaiņas ļautu paaugstināt ražošanas efektivitāti par 30 procentiem, kas savukārt uzlabotu konkurētspēju un ļautu samazināt produkta cenu.

Apspriežot alkoholisko dzērienu ražotāju priekšlikumu, sēdē tika norādīts, ka alkoholisko kokteiļu akcīzes marku iegādei valsts tērē vidēji līdz 30 tūkstošiem latu gadā, pudeļu aplīmēšana sarežģī dzērienu ražošanas tehnoloģisko procesu un palielina administratīvās izmaksas. Deputāti atzina, ka nav pamata bažām arī par nelegālā alkohola apjoma pieaugumu, jo alkohola ražotājus valsts kontrolē pēc spirta aprites uzņēmumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš apliecināja, ka, lai ieviestu minētās izmaiņas, tiks sagatavots un virzīts izskatīšanai Saeimā likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””.

Ekonomika

Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.

Svarīgākais