Rituālās kaušanas kaislības nenorimst

Viesuļos šobrīd nodarbojas tikai ar liellopu kaušanu pēc musulmaņu halāla metodes, ko veic musulmanis no Ēģiptes, un attiecīgu gaļas apstrādi.

Drīzumā atkal, iespējams, tiks mainīts Dzīvnieku aizsardzības likuma pants, kas atļāva Latvijā kaut lopus pēc reliģisko kopienu tradīcijām – daļa Saeimas deputātu uzskata, ka šī prakse ir jāaizliedz, savukārt citi tautas kalpi gribētu rituālās kaušanas nosacījumus atvieglot. Dzīvnieku kaušanas un politiskajās kaislībās iesaistītajam Jēkabpils novada gaļas ražošanas uzņēmumam SIA Viesuļi, kurš šobrīd nodarbojas tikai ar halāla gaļas iegūšanu, ir pasludināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, kas uzņēmumu divu gadu garumā pasargās no maksātnespējas un bankrota procedūras.

SIA Viesuļi, pēc kura ierosmes pērn tika grozīts Dzīvnieku aizsardzības likums, lai Latvijā atļautu kaut lopus pēc reliģiskām metodēm, pagaidām arī ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kurš izmanto iespēju iegūt gaļu pēc halāla metodes. Taču ceturtdien, kad uzņēmuma ražotnē viesojās Neatkarīgā, kautuve bija tukša un klusa. SIA Viesuļi valdes priekšsēdētājs Normunds Teicāns Neatkarīgajai stāstīja, ka liellopu un aitu kaušana tiek organizēta atkarībā no halāla gaļas pieprasījuma un iespējas iegādāties lopus.

Skaitu neatklāj

To, cik pēc halāla metodes ir nokauti liellopi un aitas, uzņēmuma darbinieki neatklāj. Savukārt cūkas netiek kautas kopš oktobra, kad uzņēmums sācis gaļas iegūšanu atbilstoši islāma tradīcijām. "Decembris, janvāris, februāris un puse marta ir laiks, kas Latvijā tradicionāli ir tukšākais gaļas ieguvē. Lielākā aktivitāte parasti ir agrā pavasarī un rudenī – pirms sējas. Kopš rudens esam eksportējuši vidēji vienu līdz divas kravas mēnesī," skaidroja N. Teicāns.

Aizstāvot nepieciešamību grozīt Dzīvnieku aizsardzības likumu, pērnā gada septembrī uzņēmējs stāstīja, ka šie likuma grozījumi pavērtu iespēju mēneša laikā nokaut 2000 liellopu. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīcībā esošā informācija liecina, ka 2009. gadā SIA Viesuļi ir nokauti 1910 liellopu, 566 aitas un 2188 cūkas. "Tā kā kaušana notika arī pirms MK noteikumu stāšanās spēkā, tad nevaram precīzi pateikt, cik dzīvnieku un ar kuru metodi ir nokauti," Neatkarīgajai atzina PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Vienu līgumu zaudēja, citus ieguva

Halāla gaļas piegādes līgumu pelmeņu ražošanai, uz kuru SIA Viesuļi bija cerējuši, virzot grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, uzņēmums zaudēja. "Noņēmējs vairs nevarēja gaidīt, kamēr Latvijā tiek mainīta likumdošana, un bez likuma grozījumiem un attiecīgiem MK noteikumiem mēs nevarējām uzsākt ražošanu. Taču tā vietā esam atraduši citus halāla gaļas noņēmējus Zviedrijā, Vācijā, Holandē. Iespējams, drīzumā SIA Viesuļi halāla gaļa un tās izstrādājumi tiks eksportēti arī uz Somiju," pieļāva N. Teicāns. Arī Latvijā šobrīd varot nopirkt pēc halāla metodes Viesuļu ražotnē iegūtu gaļu, piemēram – tirdzniecības centrā Stockmann.

N. Teicāns uzsver, ka likums nav grozīts tikai viena uzņēmuma – SIA Viesuļi – interesēs. To varot izmantot ikviens gaļas pārstrādes uzņēmums Latvijā. PVD atzina, ka vairākas kautuves ir izrādījušas interesi par iespēju dzīvniekus kaut, ievērojot reliģisko kopienu tradicionālās kaušanas metodes, taču pagaidām tās nevarot izpildīt visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, lai varētu uzsākt darbu.

Viņš arī atzina, ka pērn dzīvnieku aizstāvju saceltā ažiotāža mazliet ir palīdzējusi biznesā, jo par Viesuļiem uzzināja vairāk potenciālo halāla gaļas noņēmēju.

Kauj musulmanis

Gaidot likuma grozījumus, SIA Viesuļi ražotnē tika iekārtota speciāla zāle, kurā dzīvnieki tiek izvietoti līdz kaušanai un kurā ir tādi paši apstākļi kā fermā. Tajā dzīvnieki tiek baroti un dzirdīti. Tas mazinot dzīvnieku stresu. Arī kaušanas vieta tika pārtaisīta tā, lai dzīvniekam neradītu satraukumu.

Tomēr, kā notiek pati kaušana, Neatkarīgajai nebija lemts redzēt. N. Teicāns stāstīja, ka pēc būtības kaušanas process ne ar ko īpaši neatšķiras no Latvijā vēsturiski ierastām kaušanas metodēm. "Šāds kaušanas veids gadsimtiem ilgi ir praktizēts Latvijas lauku sētās. Arī veterinārijas zinātnes speciālisti atzīst, ka pareizi veikta kaušana bez apdullināšanas ir humāna un nesagādā dzīvniekam ciešanas. Lopa galvenie asinsvadi tiek strauji pārgriezti, kas izraisa tulītēju bezsamaņu. Atšķirība ir tikai tā, ka šeit to dara musulmanis, kuram ir attiecīgs sertifikāts un kurš noskaita lūgšanu," ar kaušanas niansēm iepazīstināja saimnieks. Kaušana un gaļas sagatavošana notiek ļoti stingrā uzraudzībā.

Šobrīd likumā ir norma, kas paredz pēcapdullināšanu. Viesuļos to arī darot. "Taču, manuprāt, tas ir pilnīgi lieki – kāpēc beigtam lopam vajadzētu vēl šaut ar triecienpistoli?"

Viņš pieļāva, ka nākotnē varētu atkal mainīt likumu, izņemot no tās normu par dzīvnieka pēcapdullināšanu. Šo normu likumā ierakstīja tieši skaļo dzīvnieka aizstāvju protestu dēļ. Kā Neatkarīgajai minēja Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (TP), tas bijis kompromisa dēļ. Taču, iespējams, nākotnē šis likuma pants atkal varētu tikt grozīts. Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti ir uzklausījuši virkni lauksaimnieku un speciālistu, kuri domā līdzīgi kā Viesuļu saimnieks, proti, pēcapdullināšanai nav jēgas. Tajā pašā laikā 12 Saeimas deputāti ir parakstījuši priekšlikumu, kas paredz atgriezties pie iepriekšējās likuma normas, tas ir, aizlieguma Latvijā kaut lopus pēc reliģisko kopienu metodēm. Lai pārliecinātos par optimālāko variantu, Saeimas Tautsaimniecības komisija ir iecerējusi rīkot izbraukuma sēdi Jēkabpils novada Viesuļos un paši savām acīm pārliecināties, cik lielas mokas cieš dzīvnieks, kad to kauj pēc halāla metodes.

Parādu nasta

Jēkabpils rajona tiesa pagājušā gada novembrī pasludināja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Iemesls tam bijis uzņēmuma uzkrātās parādsaistības. "Mums bija parādā, un mēs bijām parādā. Kredītsaistības lielas, bet apgrozījums – krities. Tā kā mūsu valstī izveidojusies prakse, ka vienkāršākais parādu piedziņas veids ir maksātnespējas pieprasīšana, nolēmām izmantot likumā paredzēto iespēju un lūgt ārpustiesas tiesisko aizsardzību. Tas mums ļaus atsperties," bilda N. Teicāns. Ārpustiesas tiesiskā aizsardzība ilgs divus gadus, un tās laikā uzņēmumam nevar pasludināt maksātnespēju un uzsākt bankrota procedūru. Cerība izķepuroties uzņēmumam ir, lielā mērā pateicoties iespējai iegūt un eksportēt halāla gaļu. "Mums ļoti palīdzēja tas, ka valdība un Saeimas deputātu vairākums saprata situāciju un veica izmaiņas likumā. Nezinu, vai mēs būtu spējuši saglabāt gaļas ražotni, ja nebūtu šo grozījumu. Tad man un pārējiem 150 uzņēmumā strādājošajiem varbūt vajadzētu kravāt mugursomas, lai dotos peļņā uz ārzemēm," teica N. Teicāns.

Uzpērk visā Latvijā

Ja ar pieprasījumu šobrīd neesot problēmu un, lai to apmierinātu pilnībā, uzņēmumam būtu jānokauj aptuveni 1500 līdz 2000 liellopu mēnesī, tad kaujamu liellopu Latvijā katastrofāli trūkstot. "Ārzemnieki jau pirms trim četriem gadiem sāka no Latvijas masveidā izvest dzīvus liellopus. Piemēram, aizpērn no Latvijas tika izvesti desmitiem tūkstošu piena teļu," stāstīja N. Teicāns.

Lai nodrošinātu halāla gaļas pasūtījumus no Vācijas un Skandināvijas, liellopi tiek iepirkti ne tikai no apkārtnes zemniekiem, bet arī no visas Latvijas. Uzņēmums lopu iegādē jau sācis lūkoties arī uz kaimiņvaslstu pusi. Šobrīd uzņēmums par jaunlopiem maksā no 1,25 līdz 1,75 latiem kilogramā par kautsvaru.

Viesuļu ražošanas vadītāja Dzintra Ozola aicināja zemniekus nodot jaunlopus un aitas kaušanai tieši Viesuļiem. "Lai Latvija varētu konkurēt Eiropas tirgū, mums ir jāiet ar lielāku daudzumu un lielāku svaru. Šobrīd mēs ieejam šajā tirgū ar mazu kumosiņu. Viesuļi lopiņus iepērk par augstām cenām. Turklāt, tā kā pieprasījums pēc šādas gaļas ir ļoti liels, arī lopu iepirkumu cenas noteikti kāps," Neatkarīgajai uzsvēra Dz. Ozola.