Starptautiskais Valūtas fonds sūtīs kārtējo aizdevuma daļu Latvijai. SVF valde apstiprinājusi 200 miljonu eiro sūtīšanu uz Latviju.
Tā būs jau trešā SVF solītā aizdevuma daļa pēc 600 miljoniem eiro, ar kuriem SVF izglāba Latviju no maksātnespējas atzīšanas 2008. gada pēdējās dienās, un vēl 200 miljoniem pērn, kad lielāku aizdevumu Latvijai izsniedza Eiropas Savienība.
SVF valdes paziņojumā par savu lēmumu slavēts Latvijas "lielais progress visa 2009. gada garumā". Tālāk tiek atgādināts Latvijas pienākums stingri izpildīt 2010. gada budžetu, bet tas esot tikai pirmais solis. Ļoti ātri vajagot identificēt veidus, kā tiks samazināts 2011. gada budžeta deficīts, veicot strukturālās reformas.
Amizants ir vārda beyond lietojums šajā kontekstā. Paziņojuma autori ar to apzīmējuši laiku pēc 2009. gada, bet pārpratuma veidā varētu saprast, ka viņi šo laiku raksturo kā aizkapa dzīvi, jo arī tāda nozīme viņu lietotajam vārdam piemīt. Pārsimts tūkstoši bezdarbnieku, parādnieku u.c. cietēju pilnīgi piekristu, ka tieši tur mūs (vai vismaz viņus) ir novedis "lielais progress visa 2009. gada garumā".
Runājot par 2010. gada budžeta stingro izpildi, SVF vismaz izliekas nemanām, ka Latvijas valdība no tās ir atkāpusies. Proti, tā piešķīrusi sev tiesības budžeta izdevumus "apropriēt" – neierobežoti palielināt. Vienīgo robežu naudas tērēšanai velk aizdevēju pacietība, sniedzot Latvijai aizvien jaunus aizdevumus. Latvija uzskata, ka ir nokārtojusi visas formalitātes, lai marta otrajā pusē saņemtu kārtējo pusmiljardu eiro jeb 350 miljonus latu. Latvija cer vienoties par aizņēmumiem arī no Skandināvijas valstīm, ieskaitot šeit Igauniju, un Polijas.
Publisku fui Latvijai pateikusi Čehija. Pēc čehu versijas, viņi nevarot kreditēt pensiju izmaksāšanu Latvijā, kas nekādi nenodrošinās šīs naudas atdošanu. Latvijas versija ir tāda, ka čehi pret savu aizdevumu prasījuši garantijas par Čehijas uzņēmumu piegādāto preču apmaksu.
SVF darbinieki pošas uz Latviju pārbaudīt aizdotās naudas izlietošanu. Martā šeit ieradīsies tehniskie darbinieki, bet maijā – augstas SVF amatpersonas.
***
VIEDOKĻI
Kazimirs Šļakota, bijušais valdības un banku darbinieks:
– Pašlaik esmu pensionārs un gribu tikai vienu – saņemt savu pensiju laikā un pilnā apmērā. Toties kā patērētājs saprotu, ka man nāksies samaksāt ar visiem procentiem par aizņēmumu, bez kura nekādu pensiju nebūtu. Vēl jo labāk to saprot uzņēmēji. Neatliks nekas cits, kā samierināties un atteikties no daudzām lietām, kas mums šķiet pašsaprotamas. Piemēru tam redzēju Spānijā, kur ātrā palīdzība pie kādas sievietes atbrauca ar vienu pašu šoferi, kas aizveda sievieti uz slimnīcu. Dārgāku pakalpojumu viņi nevar atļauties, bet mēs negribam līdz viņiem nolaisties un nebalsosim par tādiem politiķiem, kuri aicinās mūs no kaut kā atteikties. Tāpēc politiķi balso par aizņēmumiem un cer, ka to atdošanas termiņi tiks aizvien atlikti. Varbūt viņus vajag sodīt par cilvēku mānīšanu, taču mutisku aizrādījumu viņi par sodu neuzskata un revolūcijas ar asins izliešanu nesākas pēc pirmā pieprasījuma.
Andris Vilks, finanšu eksperts:
– Esam izdarījuši lietas, kuru iespējamībai pirms pusgada neviens neticētu: ka pieņemts Latvijas 2010. gada budžets un valdība nav kritusi. Mēs skaitliski izpildījām visas aizdevēju prasības par valsts izdevumu samazināšanu un tādējādi atšķiramies no vairākām citām valstīm pasaulē un Eiropas Savienībā, kas dzīvo pāri līdzekļiem un to samazināšanai nav izdarījušas neko. Cita lieta ir ticība, vai mūsu budžeta samazinājums atspoguļo reformas, kas nodrošinās ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā. Tagad kreditori samaksā par budžetu, bet tūlīt pēc tam prasīs, ko un kā mēs esam reformējuši un reformēsim. Varam jau pārmest, ka reformas notiek pārāk lēni, bet to nu gan neviens neuzņemsies garantēt, ka pietika neiedot naudu, lai reformas norisinātos ātri un labi. Dramatiski pagriezieni tad novestu pie tās pašas nepieciešamības saņemt palīdzību no ārzemēm.