Jau kopš 2002. gada Jānis Naglis darbojas tūrisma un viesmīlības nozarē un kā Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents pērn aktīvi cīnījies par PVN likmes samazināšanu nozarei, kas 2009. gadā tika pacelta no 5% uz 21%.
Neraugoties uz politiskās virtuves pārzināšanu, kurā viņš vārījās, iepriekš būdams Privatizācijas aģentūras šefs, mainot citus nodokļus pērnā gadā nogalē, PVN samazināšanu viesnīcām neizdevās panākt. To tagad pēkšņi sākusi virzīt gan LPP/LC, gan Tautas partija, kura koalīcijā nostājusies uz klajas konfrontācijas takas ar Jauno laiku. Par politiķu pēkšņās labvēlības iemesliem, situāciju tūrisma nozarē Neatkarīgās intervija ar J. Nagli.
– Kā viesnīcu nozari reāli ietekmējusi PVN paaugstināšana no 5 uz 21% pērn? Oficiālie statistikas dati par visu gadu vēl nav apkopoti, bet kādas LVRA ir ziņas par tendencēm?
Jānis Naglis: – Ņemot vērā pasaules ekonomisko krīzi, tūrisma nozare 2009. gadā visā pasaulē piedzīvoja kritumu, bet uz pasaules, Eiropas, pat Centrālās un Austrumeiropas fona kritums Latvijā ir visbriesmīgākais – pāri par 40% ieņēmumos, salīdzinot ar 2008. gadu. Cēloņi ir daudzi. Pirmkārt, dramatisks PVN palielinājums, par 410%. Nekur šāda analoga nav! Otrs – vājprātīgs, vairākkārtīgs valsts līdzekļu samazinājums valsts reklamēšanai ārzemēs – 6,5 reizes mazāks nekā Igaunijai, desmit reižu mazāks nekā Lietuvai. Tas jūtami sit pa ienākošo tūrismu. Treškārt, visu veidu akcīzes paaugstināšana – alkoholam, cigaretēm, bezalkoholiskajiem dzērieniem, kafijai. Reizē ar krīzi pērn notika arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras reorganizācija, meklēja jaunu pieeju, tika ievērojami samazināts finansējums, cilvēkresursi, daudz kas tika pārcelts uz sabiedriskiem pamatiem, nozares asociācijām, tūrisma informācijas centriem. Krīze arī parādīja, ka tūrisma nozare ir tik sadrumstalota, tik daudz dažādu mazskaitlīgu asociāciju, apvienību. Rezumējot – 2009. tūrisma nozarei bija katastrofas gads, lai gan kā juridiskas personas vairākums tomēr palika tirgū, saglabāja dzīvotspēju. Vienlaikus vairāk nekā par desmit tūkstošiem samazinājies darba vietu skaits nozarē. Patērētājam toties izveidojās ļoti atraktīvs piedāvājums cenu, kvalitātes ziņā.
– Kvalitāte līdz ar cenām nekritās?
– Tieši otrādi! Lai paliktu tirgū, to bija spiesti celt, varbūt arī tā vīzdegunība, kas bija, mazinājās. Ieguvējs ir klients, kurš par pakalpojumu saņēma piemaksu no īpašniekiem. Absolūtais vairākums īpašnieku cieta zaudējumus.
– Dempinga cenas?
– Jā. Domāju, bilancēs absolūtajam vairākumam redzēsim zaudējumus, lai gan notikusi ārprātīga izdevumu optimizācija.
– Izskanējis arī, ka viesnīcu ķēdēs ietilpstošās viesnīcas lieliem klientiem Rīgā rēķinus izrakstīja Igaunijā, kur PVN ir mazāks.
– Man nav pierādījumu. Arī es pats izskatīju dažādas iespējas izvietot peļņas centrus ārpusē, bet secināju, ka tie dod īstermiņā plusu, bet ilgtermiņā – zaudējumus. Jo kaut kādā brīdī šā nosacītā peļņas centra slēgšana draud ar milzu nepatikšanām. Piemēram, Luksemburgā PVN ir tikai 3%, bet iziešana ārā no turienes maksātu tik skarbi, ar iespēju saņemt vilka pasi uz mūžu bez iespējām Eiropā nodarboties ar šo biznesu.
– Sakāt: ārprāts, dempings, par biznesu jāpiemaksā, bet ar ko skaidrojat to, ka pērn Latvijā, lielākoties Rīgā, atvērtas vairākas jaunas viesnīcas, tostarp pieczvaigžņu (Gallery Park Hotel, Dome Hotel & SPA), četrzvaigžņu (Old Riga Palace, Hotel Justus), trīszvaigžņu.
– Te ir vairākas lietas. Viesnīcu projekti jau gatavoti un tās sāka būvēt pirms vairākiem gadiem, pilnīgi citā ekonomiskā situācijā. Kur viņiem dēties? Viens otrs produkts ir tāds, ko es sauktu par pieminekli pašam sev, sava ego apliecināšana, kam nav nekāda sakara ar ekonomiku, biznesa plānu. Labi, varbūt ir sakārtots nekustamais īpašums, tā vērtība nezūd, bet kā viesmīlības pamatbizness – mūžam tādas investīcijas nevar atpelnīt! Bija daži, kas veiksmīgi atrada savas nišas, piemēram, hosteļi, kas parādīja perfektu pieaugumu, salīdzinot ar pagājušo gadu, jo īpaši tie, kas bija apvienojušies hosteļu apvienībā. Labi, bija zemas starta pozīcijas, bet tik un tā gandrīz 30% pieaugums ir labs rādītājs. Bija arī tādi, kuri uzbūvēja, visu sagatavoja, pieteica savu ienākšanu tirgū, bet to apturēja, jo fiksētās izmaksas ir mazākas nekā tad, ja viņi uzsāktu darbību.
Investoru konsultantu kompānijas, pētot iespējas investēt Latvijā šajā nozarē, redzot ciparus par nakšņojumu, gultu skaitu, kopējo kvalitāti, kāda tomēr ir uzdzīta, secināja, ka nav pamata nākt iekšā šajā tirgū. 2009. gadā tā secināja vismaz četras starptautiskās kompānijas, kas dažādiem lieliem projektiem, ļoti nopietnām viesnīcu ķēdēm strādāja. Latvija nav tam piemērota: ir pārsātinājums, par daudz gultu, ļoti nestabila nodokļu sistēma, bet investīcijas viesnīcu biznesā ir ilgtermiņa bizness. Vēl viens iemesls ir arī politiskā nesakārtotība, neraugoties uz to, ka šīs valdības deklarācijā bija pat viens punkts par tūrismu ielikts, kurš nav aizpildīts ar saturu.
– Par 40% kritumu jūs ziņojāt jau pērn vasarā, bet ziņas gadu mijā bija pozitīvas: Live Riga, Latvijas vēstniecībās izsniegto vīzu skaits pieaudzis, jo īpaši Krievijā un NVS, gadu mijā viesnīcās ievērojams tūristu pieplūdums, lidosta šā gada janvārī apkalpojusi par 16% vairāk pasažieru nekā 2009. gada janvārī.
– Jā, bez lieliem materiāliem izdevumiem ir panāktas daudzas pozitīvas lietas, kas liek ievērojami cerīgāk skatīties uz 2010. gadu. Sakārtota vīzu izsniegšana NVS valstīm, mainīti politiskie un ierēdnieciskie uzstādījumi, liekot raudzīties uz potenciālo viesi kā ieguvumu ekonomikai. Gada laikā viesnīcas demonstrējušas atbildību sadarbībā ar iekšlietu struktūrām, kas savukārt ļāva liberalizēt vīzu procedūras, gada otrajā pusē sperti soļi problemātisko naktsklubu darbības piebremzēšanā, kas gan vēl nav īsti sajūgti ar likumdošanu.
– Cik liels nopelns tūristu pieplūdumā uz gadu miju bija Live Riga, uz kuru tik zibenīgi nez vai varēja noreaģēt, ņemot vērā, ka tomēr jātaisa vīzas, un cik jau iepriekš liberalizētajai vīzu izsniegšanai?
– Ja kaut vienu no šīm sastāvdaļām izraujam, labus rezultātus nevaram panākt. Pirmie ieguvēji bija lielās viesnīcas, kas spēja krieviņiem uztaisīt labus pasākumus. Arī Islande novembrī būtu bijis finansiāli izdevīgāk slēgt, 170 cilvēkiem iedot vilka pasi. Savukārt decembrī gultu noslogojuma ziņā bija rekordmēnesis četros pastāvēšanas gados! Arī janvārī, kuru izvilka praktiski šī viena pirmā nedēļa. Līdzīgi labi rādītāji bija arī citām lielajām viesnīcām. Mazajām ne.
– Bildāt, ka nozare ir saskaldīta. Vai tur nav arī daļa jūsu vainas, monopolizējot lielu tirgus daļu, sabloķējoties ar airBaltic, ar saviem takšiem vēl atvedot vairumu tā pasažieru uz savu viesnīcu?
– Nē. Lai izcīnītu zīmolu, tajā ir ievērojami jāinvestē. Mēs arī, piemēram, nepievienojāmies nevienai lielajai viesnīcu ķēdei, jo meklējām kaut cik sabalansētus izdevumus, lai piepildītu gultas, to mēs cenšamies citā veidā. Tas ir ļoti komplicēti – kļūt par sadarbības partneri, kas, no vienas puses, palīdz piepildīt gultas vietas, bet no otras – prasa lielas pūles un izdevumus.
– Saeima nodeva izskatīšanai LPP/LC priekšlikumu samazināt PVN tūrisma nozarei uz 10%, pēc būtības tādu pašu priekšlikumu sniedza arī TP...
– Te nav runa par PVN kā tādu, bet par valsts konkurētspēju konkrētā segmentā. Jau pirms tam, kad šo trako nakts lēmumu pieņēma I. Godmaņa valdība, bija cīņa pret to, argumentācija, protesti, papīru sagatavošana. Pēc tam, kad likmi paaugstināja, izcīnījām to, ka nozares attīstības plānā paredzēts līdz 2014. gadam atgriezties pie samazinātās PVN likmes, izcīnījām arī pārejas noteikumus, ka uz vismaz jau iepriekš noslēgtajiem līgumiem neattiecina paaugstināto likmi. Personiski apstaigāju visas Saeimas frakcijas, jautājums visu laiku ir turēts silts. Redzot šos vājprātīgos zaudējumus, kad nodarbinātība krītas, sociālā spriedze tomēr spiež tos nelaimīgos politiķus saņemties un labot savu kļūdu.
– Vairāk sociālā spriedze vai politiskā konkurence? Kāpēc tieši tagad politiķi tādi pretimnākoši kļuvuši, nevis, piemēram, pērn gada vidū, kad pienāca kritiskas ziņas par 40% ieņēmumu kritumu nozarē pēc straujās PVN palielināšanas no 5% uz 21%, vai gada nogalē, kad plānoja šā gada budžetu un mainīja citus nodokļus?
– Tas jājautā politiķiem. Bet varu likt roku uz sirds un teikt, ka pēc konsultācijām ar Saeimas frakcijām vasaras sākumā, ja ņemtu katra viedokli atsevišķi, lēmums par PVN pazemināšanu būtu viennozīmīgi pozitīvs. Tagad jau arī bija darbības vai izteikumi optimistiski arī no premjera puses, pat no FM puses...
...kas sarēķināja, ka PVN pazemināšana viesnīcu biznesam valsts budžetā iecirtīs 8 miljonu latu robu.
– FM to tā sarēķināja, bet tas ir vienpusējs skats. Pirmajā ceturksnī no nozares no paaugstinātā PVN iekasēja par 800 000 vairāk, bet, skatoties ne tikai PVN, bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, sociālo nodokli, kas iekasēts mazāk, starpība bija mīnus divi miljoni lati! Tas ir tikai pirmajā ceturksnī!
– Tas, ka arī koalīcijas partija iestājas par PVN samazināšanu, arī premjers runāja pielaidīgāk, vedina domāt, ka sarunās ar aizdevējiem nodokļu nesamazināšana varbūt nemaz tik strikti nav noteikta. Esat ticies ar starptautiskajiem aizdevējiem – kā izskatās ar tā dēvētajām dāvaniņu iespējām?
– Dāvaniņas, spraudziņas ir, un zem spiediena lūst visi, arī starptautiskie institūti. Redzējām, kā pēc tam, kad iznāca avīzes ar tiem melnajiem krustiem, salūza politiķi, un krupi norija starptautiskie aizdevēji, un pirmā samazinātā PVN likme tika piemērota preses izdevumiem. Bet atšķirībā no šā biznesa, kas nekonkurē uz āru, mēs sēžam starptautiskā tirgū. Piemēram, starpība starp viena semināra, konferences organizēšanu uz PVN rēķina vien Latvijā un, piemēram, Igaunijā ir viena Audi izmaksu līmenī. Kāpēc viņam izvēlēties Rīgu korporatīvam pasākumam? Viņš brauc uz Tallinu vai Poliju, kas pēc zlota devalvācijas bija darījumu tūrisma paradīze.
– LPP/LC prasa samazināt PVN arī ēdināšanas uzņēmumiem. FM teic: tiem gan noteikti ne! Nozare netiek mākslīgi šķelta, lai nepanāktu neko?
– Ar rekomendējošu spēku šis jautājums ir atrisināts Eiropas līmenī – Eiropas hoteļu un restorānu asociācija dabūja Eiropas kopienas finanšu ministru parakstus kā rekomendējošu lietu, ka ir samazināta likme viesnīcu un ēdināšanas uzņēmumiem.
– Tas nav saistoši. Vēl pēc tam, kad Repše pats to bija parakstījis, likmi paaugstināja!
– Nu, ir paradoksi. Tūrisma nozare Eiropā ir viena no nozarēm, kas nodarbina visvairāk cilvēku. Tā realizē arī sociālo funkciju, jo liela daļa tajā nodarbināto ir mazkvalificētais darbaspēks. Arī tās nodokļu administrēšana ir resursu ietilpīga, jo nozarē ir daudz mazu ģimenes uzņēmumu. Ir tūkstoš un viena iespēja, kā spēlēties ar nodokļiem, tā nav tikai Latvijas problēma. Tāpēc ir vienkāršāk, pazeminot nodokļus, noņemt sociālo spriedzi un tik un tā vinnēt – samazināt bezdarbnieku rindas, vieglāk administrēt nodokļu iekasēšanu.
– Ja būs atšķirīga PVN likme viesnīcām un ēdināšanai – tur arī varēs spēlēties?
– Teorētiski varbūt var kaut kādas kombinācijas likt, bet tur ir pilnīgi cita uzskaite, dažādām precēm dažādi nodokļi. Bet ir jācīnās arī par PVN samazināšanu ēdināšanai – tas ir ļoti darbietilpīgs process, daudz roku darba ar mazu pievienoto vērtību.
– Iepriekš paudāt, ka būtu gatavi parakstīt vienošanos par to, ka radīsiet noteiktu skaitu darba vietu, ja samazinās PVN, līdzīgi kā to izdarīja Francija ar tās viesnīcu un restorānu asociāciju. Arī par to valstij nav intereses?
– Ja Latvijā būt kaut kas līdzīgs, domāju, visi palēkdamies ietu rotaļās apkārt Saeimai, ja šādu priekšlikumu pieņemtu. Nezinu, varbūt domāšana, tradīcijas, problēmas nesaskatīšana traucē. Mūs neinteresē nekas ilgtermiņā, bet tikai budžeta sabalansēšana īstermiņā.
– Bet bezdarbam tā kā vajadzētu sākt interesēt!
– Spiediens no bezdarbnieku puses kļūs spēcīgāks, kad beigsies bezdarbnieku pabalsti. 2009. gadā to tā vēl nejuta, jo masveida atlaišanas bija gada pirmā kvartāla beigās, otrajā kvartālā. Tagad varbūt politiķi būs spiesti ar sociālajiem partneriem vienoties par kaut kādiem izlīgumiem, lai šīs lietas atrisinātu.
– Cik darba vietu nozare apmēram varētu piedāvāt apmaiņā pret samazinātu PVN? Vairāk nekā Šlesers, mazāk?
– Vispirms svarīgi panākt darba vietu skaita samazināšanās apturēšanu. Pašreiz vēl mēs slīgstam lejā, jo īpaši perifērijā. Ja pieaugs tūristu, nakšņojumu skaits par 5%, tas būtu apmēram 5000–8000 darba vietu. Cenas pie mums ir ļoti atraktīvas, jautājums – cik ilgi mēs to visu vēl varam noturēt pie dzīvības.
– Premjers sākotnēji solīja jautājumu izlemt arī pēc viesnīcu biznesa organizāciju argumentu uzklausīšanās. Tikāties ar premjeru?
– Pēdējā laikā ne.
Šā jautājuma virzīšanā varbūt iznāca arī nesaskaņota LVRA rīcība, lai novērstu pārmērīgu sāncensību par to, kurš pirmais no stara aizies, lai neuztaisītu falšstartu, kas sanāca. Vajadzēja jautājumu saskaņot tā, lai visi justos vinnētāji, bet pašreiz man tāda sajūta, ka JL jūtas kā zaudētājs, jo viņiem bija viens mazs lūgums pabīdīt jautājuma izskatīšanu dažas dienas vai nedēļu vēlāk. Varēja lēmumu virzīt visi kopā, jo zaudētāju jau nebūtu. Vācija, piemēram, PVN viesnīcām samazināja ievērojami, līdz 7%, kas šajā pozīcijā valstij maksāja vairāk nekā miljardu eiro, bet bija citi ieguvumi – darba vietas, citi nodokļi no tām, tūristi. Ja tik liela nācija iet uz tādu upuri, tad jādomā, ka ne velti. Bet mēs saskaitām 8 miljonus zaudējumu, nedomājot par to, ka kaut ko izglābjam!
– Tas, ka šis ir vēlēšanu gads, jums vieš vairāk cerības vai bažas?
– Tas vairāk baida, jo tad ir dažādi apsvērumi un paziņojumi, kas ir vēlētājam tīkami. Mūsu iedzīvotāji lielākoties tūristu redz kā apgrūtinājumu, nevis ienākumu potenciālu. Un ļoti precīzi to ir novērtējuši visaugstākā līmeņa ierēdņi. Piemēram, VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Nellija Jezdakova, kas pateica, ka viesnīcas tad tiks uzturētas no sabiedrības puses, ja PVN samazinās – viņai pēc šādiem izteikumiem būtu nekavējoties jāatkāpjas! Pilnīgs absurds! Īstenībā viesnīca uztur viņu! Bet, ja paskatāmies, kādas ir atsauksmes – "Bravo, Nellija! Šitiem netiklības perēkļa uzturētājiem tā arī vajag!", turklāt Dienas Biznesā.
– Vēl N. Jezdakova teica, ka "PVN samazinājums var arī nenozīmēt zemākas cenas". Pieļaujat, ka galvenā nodokļu iekasētāja tiešām domā tik šauri un primitīvi, vai tur ir kāda spēle?
– Absolūti primitīvs skatījums! Vēl neredzot bilances, kas būs lielākoties ar zaudējumiem, nevar tādas institūcijas vadītāja tā izteikties! Turklāt, ja cena būtu augstāka, tas nozīmētu, ka viņa arī PVN varētu iekasēt vairāk. Bet neesmu dzirdējis, piemēram, ka VID vadība būtu aizskārusi jautājumu par degvielas izejas cenu bez nodokļiem, kas Latvijā nepamatoti ir par 3–5 santīmiem augstāka.
***
CITI NOZARES PĀRSTĀVJU VIEDOKĻI
Kitija Gitendorfa, Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas vadītāja
Samazināt PVN vajadzēja jau agrāk, jo nozare bija spiesta atlaist daudz darbinieku, kam tagad valsts maksā bezdarbnieku pabalstus, bet šīs izmaksās tā neredz, rēķinot tikai ātros ieguvumus no palielinātā PVN, bet tas ir tikai viens cipars vienā rindiņā, izrauts no konteksta. Gadu mija gan viesnīcu pakalpojumu sniedzējiem, gan tūrisma aģentūrām bija cerīga, parādījās stabilizēšanās, un tagad svarīgi nozari noturēt, lai neturpinās darbinieku skaita samazināšana un lai nesāk krist kvalitāte, jo tas ātri vien atsauksies uz tūristu skaitu, jo īpaši ņemot vērā to niecīgo finansējumu, kas atvēlēts TAVA valsts mārketēšanai ārvalstīs. Arī Live Riga līdzekļi nav tik milzīgi, vēl jāskatās, kādi tai būs rezultāti, turklāt tā ir Rīgas kampaņa, bet jādomā arī par uzņēmējiem reģionos. Svarīgi, lai lielo vīru sacensībā smilškastē, kā brīžiem no malas izskatās, spēlē starp pāris cilvēkiem netiktu sagrautas industrijas cerības. Maksa šai spēlei ir pārāk liela.
Asnāte Ziemele, asociācijas Lauku ceļotājs prezidente
Tagad, kad tuvojas Saeimas vēlēšanas, nepārsteidz politiķu interese samazināt PVN tūrisma nozarei vai vēl kādām jomām. Valstī valda politisko interešu lobiji, nihilisms uzsitis augstāko vilni vēsturē. Man nav nekādu ilūziju ne ne par šo, ne par citu vadību. Protams, arī Aināram Šleseram un ar viņu saistītajiem cilvēkiem tur ir interese. Bet labi, ka šajā cīņā par partiju politiskajām interesēm arī nozarei varbūt būs kāds labums. Man ir svarīgi izdzīvot šajā valstī, lai nav jālūdz ne no viena atbalsts. Palielinātā PVN likme apgrūtināja lielākoties lielos spēlētājus, kas jau tā bija nonākuši grūtībās. Mūs lauku tūrismā arī tas ietekmēja, bet varbūt ne tik ļoti kā viesnīcas, lai gan arī mums jākonkurē ar Lietuvu un Igauniju, kur PVN ir mazāks.