"Mego" atvēris desmit jaunus veikalus Latvijas cietumos

Tirdzniecības kompānija "Mego" pēdējo divu mēnešu laikā atvērusi desmit jaunus veikalus Latvijas cietumos, raksta laikraksts "Biznes&Baltija".

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks ģenerālis Visvaldis Puķīte pastāstījis, ka aktīvu tīkla paplašināšanu "Mego" sāka pagājušā gada beigās un patlaban tirdzniecības tīkla veikali ir lielākajā daļā no 13 Latvijas slēgtā tipa cietumiem.

"Uzņēmējus patlaban gandrīz neinteresē ražošanas izvietošana pie mums un, piemēram, šūšanas vai mēbeļu pasūtījumi. Savukārt interese par tirdzniecību Latvijas cietumos ir būtiski pieaugusi. Patlaban pie mums strādā 15 tirdzniecības kompānijas, kas apkalpo 6997 ieslodzītos un daļēji - cietumu administrācijas pārstāvjus," norāda IeVP vadītājs.

Galvenais kritērijs, pēc kuriem komersanti tiek izvēlēti IeVP konkursos, ir preču un pakalpojumu cena.

"Preču asortiments veikalos ir neredzēti labs ieslodzītajiem, bet "Mego" cenas dažkārt pat ir zemākas nekā šī tīkla veikalos brīvībā. Piena paka nemaksā 1,5 latus, kā tas bija agrāk. Uzņēmējam tas ir stabils bizness," akcentēja Puķīte.

Kāds ieslodzītais, kuru laikraksts sazvanījis kamerā, pastāstījis, ka preces tiek piegādātas trīs diennakšu laikā. "Pirmdien pasūtīji, bet ceturtdien atnes uz kameru. Naudas nav tik daudz, lai iepirktos katru dienu. (..) "Mego" parādīšanās ir vienīgais piemērs, kad cietumu administrācija izrādīja izpratni. Ja veikalā dotu uz kredīta, būtu pavisam labi," stāstījis ieslodzītais.

Pavasara sākumā "Mego" tīkla veikali būs visos Latvijas cietumos. Kā stāsta kompānijas pārstāvji, ieslodzīto maksātspēja izrādījusies apmierinoša. Visbiežāk ieslodzītie iegādājas higiēnas preces - šampūnus, zobu pastu. Seko dārzeņi un augļi, tēja un tabakas izstrādājumi. Vismazākais pieprasījums ir pēc delikatesēm, saldumiem, zivju un gaļas produktiem.

Ekonomika

Latvijas Bankas organizētā saruna starp vairāku tautsaimniecības nozaru pamanāmākajiem pārstāvjiem noveda līdz paradoksālai atklāsmei, ka labāk tādas sarunas nerīkot, jo jebkura kaut cik kompetenta ekonomisko un arī sociālpolitisko problēmu iztirzāšana noved līdz secinājumiem par problēmu neatrisināmību.

Svarīgākais