Eirozonā ietilpstošās Grieķijas ekonomiskās nedienas radījušas satraukumu Eiropas Savienības (ES) bijušajās komunistiskajās valstīs, kas raizējas par iespējamu eiro ieviešanas kritēriju pastiprināšanu.
Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus pagājušā nedēļā norādīja uz Briseles dažādo attieksmi pret valstīm, kas ietilpst eirozonā un kas atrodas ārpus tās.
Tā ziņo portāls financenet.
"Kamēr valsts nav vienotās valūtas zonas dalībvalsts, Māstrihtas kritēriji tiek piemēroti ļoti stingri, bet, tiklīdz tu esi iekšā, tu vari darīt gandrīz jebko, ko vēlies," sacīja Kubiļus.
Lietuva cerēja ieviest eiro 2007.gadā, bet inflācijas prasību niecīgas neatbilstības dēļ tās pieteikums tika noraidīts. Tagad ekonomiskās krīzes iespaidā ieviesto taupības pasākumu dēļ Viļņa cer ieviest eiro tikai 2014.gadā.
Savukārt Grieķija eirozonā tika uzņemta 2001.gadā kā viena no vienotās valūtas reģiona dibinātājvalstīm. Taču vēlāk izrādījās, ka Grieķija iesniegusi sagrozītus statistikas datus, lai varētu ieviest eiro.
Kopš tā laika Grieķijas budžeta deficīts un valsts parāds būtiski pieaudzis, krietni pārsniedzot eirozonas kritēriju robežas.
Baltijas valstīm eiro ieviešana nodrošinātu garantiju pret iespējamiem nākotnes ekonomiskiem satricinājumiem, liekot Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ķerties pie krasiem pasākumiem, lai pēc iespējas ātrāk pievienotos eirozonai.
Igaunija cer izpildīt visus kritērijus, lai eiro varētu ieviest 2011.gadā, bet Latvija un Lietuva cer uz 2014.gadu.
Tomēr analītiķi norāda, ka, neskatoties uz pašlaik ārpus eirozonas esošo Baltijas valstu un citu bijušo komunistisko valstu vislabākajiem centieniem, Grieķijas krīze var likt šķēršļus to ceļā.
Savukārt Slovākijas bankas "Slovenska Sporitelna" analītiķe Marija Valahjova norādīja, ka bijušajās komunistiskajās valstīs situācija ir ļoti atšķirīga un tās nevajadzētu uzlūkot kā vienotu bloku.
"Neskaitot Ungāriju, nevienai valstij šajā reģionā nav tādi parādi kā Grieķijai. Tāda krīze nedraud nevienai valstij Centrāleiropā un Austrumeiropā," sacīja analītiķe.
"PriceWaterhouseCoopers" Polijas struktūrvienības ekonomists Vitolds Orlovskis norādīja, ka "pašlaik vairākas valstis Centrāleiropā ir daudz spēcīgākā finanšu stāvoklī nekā dažas eirozonas valstis".
Kā piemēru Orlovskis minēja Poliju un Čehiju.