Pēc statistikas datiem, Latvijā aptuveni 26% iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam un šis ir augstākais nabadzības riska rādītājs Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, šodien Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību apaļā galda diskusijā norādīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
ES nabadzības riskam vidēji ir pakļauti 79 miljoni iedzīvotāji, tas ir, 16% no visiem ES dzīvojošajiem.
Kā diskusijas laikā informēja Rīgas Stradiņa universitātes Komunikāciju fakultātes dekāne Taņa Lāce, pat mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā šis procents ir par pāris procentiem mazāks.
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Valdis Zagorskis paskaidroja, ka 33% no visiem nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem Latvijā ir vecāki par 65 gadiem, turklāt lielākā daļa no viņiem ir sievietes.
Statistikas dati arī liecina, ka pēc mājsaimniecību veida 2008.gadā vislielākajam nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti pensionāri, kuri dzīvo vieni - 83%, ģimenes ar bērniem, kurās ir tikai viens apgādnieks jeb nepilna ģimene - 42%, daudzbērnu ģimenes - 38%.
Lāce arī pievērsa uzmanību tam, ka, neskatoties uz to, ka Latvija ir maza valsts, tomēr ir ļoti krasas atšķirības reģionos, piemēram, ja Rīgā nabadzības riskam ir pakļauti 16% iedzīvotāju, tad Latgalē - 42%. Liels nabadzības riskam pakļauto skaits ir arī Vidzemē un Kurzemē - attiecīgi 38% un 31%.
Turklāt Latvijā ir arī visnevienlīdzīgākā situācija ES, ņemot vērā bagāto un nabadzīgo cilvēku ienākumu līmeni.
Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla vadītāja Inete Ielīte turklāt papildināja, ka, visdrīzāk, Latvijā ir pat divas reizes vairāk nabadzības riskam pakļauto, nekā rāda oficiālā statistika.
Izvērtējot šo situācija, Lāce norādīja, ka ir svarīgi ne tikai palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri nabadzības slieksni jau sasnieguši, bet arī visiem pārējiem, lai viņi līdz šādai situācijai nenonāktu.
Jau ziņots, ka šodien Rīgas domē notiek pirmā Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību laikā rīkotā apaļā galda diskusija.
Jau ziņots, ka kopumā gada laikā paredzētas vēl četras tematiskās diskusijas visos Latvijas reģionos, tādējādi analizējot nabadzības un sociālās atstumtības situāciju valstī un rodot iespējamos risinājumus, apzinot iespējamo atbalstu un resursus, lai nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanu, iesaistītu viņus vietējās sabiedrības dzīvē, motivētu izmaiņām, kā arī kvalifikācijas celšanai un uzņēmējdarbības uzsākšanai.