Sniegputeņa dēļ atlikta SVF valdes sēde par aizdevumu Latvijai

Stiprā sniegputeņa Vašingtonas apkārtnē dēļ ir atlikta šodien plānotā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valdes sēde, kurā bija jālemj par starptautiskā aizdevuma kārtējās daļas sniegšanu Latvijai.

Plānots, ka sēde ar to pašu dienas kārtību notiks 17.februārī, aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis.

Jau ziņots, ka ASV galvaspilsētas mērs Adrians Fentijs lūdzis federālās valdības finansiālo atbalstu cīņai ar sniega stihiju, kas Vašingtonā uz vairākām dienām gandrīz pilnībā paralizējusi ierasto dzīvi, vēsta aģentūra "ITER-TASS".

Spēcīgā snigšana turpinājās vēl ceturtdienas vakarā. Pilsētā joprojām nav izbraucami daudzi ceļi, nemaz nerunājot par ietvēm, kuras lielākoties klāj metru bieza sniega kārta.

LETA jau ziņoja, ka SVF valdes sēdē bija plānots skatīt jautājumu par Latvijas atbalsta programmas gaitā notikušās otrās pārskata misijas darba rezultātiem un Latvijas iesniegto Nodomu vēstuli. SVF valdei būs jāizlemj arī par misijas iesniegto ziņojumu un turpmāko atbalstu Latvijai.

Pēc pozitīva balsojuma Latvija saņems 300 miljonus eiro (210 miljonus latu).

Nodomu vēstuli SVF 22.janvārī pēc Saeimas mandāta saņemšanas parakstīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), finanšu ministrs Einars Repše (JL), Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Briselē Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu komitejas sanāksmē tika apstiprināts ES un Latvijas papildinātais saprašanās memorands.

Saskaņā ar noteikto procedūru Latvijai ir jāsaņem visu ES dalībvalstu atbalsts kārtējās starptautiskā aizdevuma daļas saņemšanai. Plānots, ka papildu saprašanas memorandu no Latvijas puses parakstīs Dombrovskis, Repše, Rimšēvičs un Krūmane, savukārt no ES puses - ES ekonomikas un monetāro jautājumu komisārs.

Pēc tam Latvija saņems 500 miljonus eiro (350 miljonus latu).

Jau ziņots, ka Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem šogad plānojusi saņemt 2,7 miljardus eiro (1,89 miljardus latu), kas ir krietni mazāk nekā iepriekš prognozētie četri miljardi eiro (2,8 miljardi latu).

Tiek plānots, ka Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijai sniegs atbalstu 700 miljonu eiro (490 miljonu latu) apmērā, bet SVF piešķirs 500 miljonus eiro (350 miljonus latu).

Ziemeļvalstis - Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija - kopumā piešķirs vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu).

Pasaules Banka Latvijai piešķirs 200 miljonus eiro (140 miljonus latu), bet Čehija, Polija un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) - 300 miljonus eiro (210 miljonus latu).

Savukārt 2011.gadā EK Latvijai aizdos 200 miljonus eiro, Ziemeļvalstis piešķirs 900 miljonus eiro (630 miljonus latu), bet SVF - 400 miljonus eiro (280 miljonus latu).

Līdz šim Latvija jau ir saņēmusi atbalstu 3,3 miljardu eiro (2,3 miljardu latu) apmērā.

Ekonomika

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais