Krāpnieki pelna uz bezdarbnieku izmisuma rēķina

© f64

Uz katru brīvu darba vietu Latvijā pretendē 116 reģistrēti bezdarbnieki, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati. Lielākā daļa darba meklētāju izmisumā sūta savus pieteikumus uz visām iespējamām vietām, cerībā atrast darbu. Diemžēl cerētā darba vietā vairāki Latvijas iedzīvotāji ir saņēmuši rēķinu – viens par 7,50 latiem, cits – pat par 95 latiem.

Dace (vārds mainīts) līdzīgi kā citi Latvijas iedzīvotāji pērn palika bez darba. Viņa savu Curriculum Vitae (CV) aizsūtīja uz portālu cv.lv, kas reklamējas kā populārākā datubāze darba meklētājiem un darba devējiem. Šā gada janvārī viņa mobilajā telefonā saņēma īsziņu ar tekstu: "Mes izskatijam jusu cv un varam piedavat darbu. Skat saitu www.mgka.lv."

"Es vēl nobrīnījos, kā viņi zina manu jauno telefona numuru, jo CV biju minējusi iepriekšējo. Taču nodomāju, ka laikam datubāzes ir savienotas. Iegāju norādītajā vietnē, apskatīju dažus sludinājumus, taču neko jēdzīgu neieraudzīju. Biju tik neapdomīga, ka atbildēju uz īsziņu, jautājot, ko un kur lai meklēju. Tad sekoja kādas sešas īsziņas ar norādēm," stāstīja Dace.

Kad februārī viņa saņēma telefona rēķinu, Daci pārņēma izmisums – rēķinā bija uzrādītas sešas apmaksas par īsziņām uz realsdarbs.lv par kopējo summu 15 latu. Cilvēkam, kurš ir bez darba, tā ir ļoti liela summa, turklāt šajās īsziņās nebija nevienas Dacei derīgas norādes par iespējamo darbu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane Neatkarīgajai atzina, ka šis nav vienīgais gadījums, kad patērētājiem ir pamatotas pretenzijas pret SIA MGKA veidoto interneta vietni www. realsdarbs.lv. Līdzīgā veidā darba meklētājiem, iespējams, prettiesiski ir pieprasīti 7,50 līdz 95 lati.

Uzņēmums SIA MGKA, sniedzot pakalpojumu patērētājiem, par maksu piedāvā informāciju par darba meklētājiem paredzētiem darba piedāvājumiem (vakancēm). Pakalpojuma cena ir atkarīga no pakalpojuma saņemšanas veida izvēles – 0,08 lati vai 2,50 lati par vienu īsziņu. Paaugstinātā maksa 2,50 latu būtu jāmaksā tad, ja darba meklētājs vēlētos saņemt informāciju par vakancēm, kas vēl nav publicētas portālā. Taču, kā konstatēja PTAC, mājaslapa bija veidota tā, ka cilvēkiem automātiski tika piedāvāts paaugstinātas maksas pakalpojums, turklāt tā sniegšana notika salīdzinoši intensīvi. Piereģistrējoties šajā vietnē, piemēram, PTAC darbinieks 22 minūšu laikā saņēma trīs paaugstinātas maksas īzsiņas.

Šādos apstākļos MGKA pakalpojuma saņēmējiem nepiedāvāja nekādu iespēju izmaksu kontrolēšanai. Lielākā daļa pakalpojuma izmantotāju, tikai saņemot mobilā telefona rēķinu vai pārbaudot mobilā telefona kredīta atlikumu, ieraudzīja, cik patiesībā šis pakalpojums izmaksājis. Pēc PTAC uzskata – daudz par dārgu, jo šī pakalpojumu sniegšana ir vērsta uz tādu patērētāju grupu, kuru raksturo salīdzinoši zems materiālā nodrošinājuma līmenis un augsts bezdarba līmenis. Līdz ar to pakalpojuma paaugstinātā maksa – 2,50 latu par vienu īsziņu – šai patērētāju grupai ir uzskatāma par salīdzinoši dārgu pakalpojuma maksu. Turklāt liela daļa vakanču kārotāju nemaz nesaņēma adekvātu pakalpojumu, par ko bija samaksājuši. Veicot pārbaudi, PTAC secināja, ka liela daļa saņemto mobilā tālruņa īsziņu nesatur informāciju par darba piedāvājumiem vai satur neskaidru vārdu savirknējumu, kas vidējam patērētājam nav saprotams, piemēram, "kat.B C.ihu rabotu", "Voditeli, snimu avtoma6inu taksi plan 10 ls sutki%", "Krupnay mejdunarodnay kompaniy prymiyh prodaj v svyzi s rasshi".

Uzlikts sods

PTAC izmeklēšanā iegūtā informācija apliecina to, "ka, īstenojot šo komercpraksi, MGKA ir vadījusies tikai no ienākumu gūšanas apsvērumiem un nav ņēmusi vērā ne konkrētos sociāli ekonomiskos apstākļus, ne pakalpojuma saņēmēja intereses. Šo apgalvojumu apstiprina gan MGKA rīcība, sniedzot nepatiesu informāciju, gan sniegtā pakalpojuma neatbilstība apsolītajam, gan paaugstinātas maksas pakalpojumu pasūtījuma veicināšana, gan arī fakts, ka MGKA nav nodrošinājusi nekādu pakalpojuma izmaksu kontroles vai brīdināšanas iespējas pakalpojuma saņēmējam".

PTAC ir atzinis SIA MGKA realizēto komercpraksi par negodīgu (maldinošu), uzlicis naudas sodu 5000 latu apmērā un nosūtījis vēstuli gan pakalpojuma sniedzējam, lai tas pārtrauktu realizēt šādu komrecpraksi, kā arī mobilo pakalpojumu operatoriem, lai tie bloķētu šādu īsziņu sūtīšanu un patērētāji neciestu. Šobrīd portāli mgka.lv un realsdarbs.lv ir slēgti un arī mobilo pakalpojumu operatori ir bloķējusi īsziņu sūtīšanu no realsdarbs.lv.

Nav nekādas garantijas, ka netiks izveidota jauna mājaslapa, piemēram, citsdarbs.lv, kurā tiks veikta līdzīga komercprakse. Komercreģistrā atrodamā informācija liecina, ka MGKA ir dibināta pagājušā gada oktobrī un tās pamatkapitāls ir 2000 latu – minimālā pamatkapitāla summa. Šobrīd tiek spriests par iespēju atļaut dibināt uzņēmumu kaut vai par vienu latu. Tas nozīmē, ka uzņēmumus, kas ir vērsti tikai uz ātras peļņas iegūšanu, varēs dibināt vienkāršāk.

"Bez darba palikušie taču nevar sēdēt rokas klēpī salikuši. Darbs ir jāmeklē, tajā skaitā arī internetā. Man šobrīd ir bail reģistrēties interneta portālos un atstāt savas koordinātas, bet kā lai bez tā atrodu darbu?" ar sarūgtinājumu jautāja Dace.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais