Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) vēlējās noteikt, ka bankām būtu tam jāziņo par privātpersonām, kuras savā kontā vienā reizē iemaksājušas vairāk par 1000 latiem skaidras naudas, tomēr bankas šo ierosinājumu neatbalstīja un tādēļ tas arī netiks turpmāk izskatīts.
Tā šodien vēsta portāls tvnet.
“Ideja bija tāda – iegūt papildu ziņas, lai varētu cīnīties pret nereģistrēto uzņēmējdarbību un aplokšņu algām. Pret to mums nekas nav pret. Bet mēs pierādījām, ka pats fakts, ka mēneša laikā cilvēks savā kontā iemaksā 1000 latu, caur bankomātu vai tieši bankā, absolūti nav vienīgā un drošā pazīme, ka šī nauda nākusi no aploksnēm vai nereģistrētās uzņēmējdarbības,” atzinis Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.
Banku pārstāvis turpināja: “Arī šodien daudzos uzņēmumos algu maksā skaidrā naudā. Tajā pašā laikā cilvēki izmanto internetbanku. Lai izmantotu internetbanku, vienmēr kontā jābūt naudai. Ja viņam nav algas konta šajā bankā, bet viņš izmanto internetbanku citā bankā, jo tā liekas pieņemamāka, viņš regulāri pats papildina savu kontu.”
“Būs daudz tādu darījumu, kuri neliecina par to [ka nauda iegūta nelegāli]. Un tad ir jautājums – ko tad darīs VID? Vai tas sauks šo cilvēku un mēģinās skaidrot? To nevar darīt,” Tverijons teica.
Pēc viņa teiktā, jaunā VID iecere “pēc būtības neko nedod”, taču tas prasītu no bankām lielus pārprogrammēšanas darbus, kas maksātu daudz naudas. “Mēs tikko piespiedu kārtā bijām spiesti šādus ieguldījumus veikt decembrī, lai nodrošinātu tās funkcijas, ko bankām uzlika sakarā ar izmaiņām iedzīvotāju ienākumu nodoklī,” viņš teica.
Kā piemēru banku pārstāvis minēja depozītu procentu aplikšanu un pārskaitīšanu budžetā. “Tas prasīja milzīgu kapitāla ieguldījumu .. nepagāja ne divi, trīs mēneši, un atkal pārprogrammēšana."
Katrai bankai šāda pārprogrammēšana maksā aptuveni 20 tūkstošus eiro. Kopumā visām 25 Latvijā strādājošajām bankām tas izmaksātu pusmiljonu.
Treškārt, iecerētie grozījumi ar nostādni, ka darījumi 1000 latu apjomā, iespējams, ir saistīti ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, paredzētu, ka "tādi darījumi būtu uzskatāmi par paaugstināta riska darījumiem un bankām būtu jānodarbojas ar paaugstināta riska klientu izpēti,” viņš skaidroja.
Patlaban bankām likumsargiem jāziņo par darījumiem, kuri pārsniedz tikai 40 tūkstošus latu. Taču priekšlikums paredzēja, ka jāinformē arī par 1000 latu ieskaitījumu.
Kā ceturto argumentu Tverijons minēja to, ka nav skaidrs, kādēļ VID jāziņo par 1000 latu iemaksu bankas kontā, taču vienlaikus Ieņēmumu dienests nav jāinformē, piemēram, par dārga ceļojuma iegādi vai darījumiem nekustamā īpašuma tirgū.
Ar šiem argumentiem bankām izdevies pārliecināt arī valsts pārstāvjus, un tādēļ panākta vienošanās, ka bankām tomēr nebūs jāinformē VID par šīm iemaksām. “Kopsaucējs bija tāds, ka šāda ideja nav atbalstāma,” Tverijons rezumēja.
Kā zināms VID vēlas informāciju no kredītiestādēm par skaidras naudas iemaksām bankas automātos virs 1000 latiem. VID informēja, ka pirmās ziņas par to, ka strauji pieaug skaidras naudas iemaksu apjomi kredītiestāžu kontos, tikušas saņemtas pērn oktobrī. Tad VID Finanšu ministrijai ierosinājis veikt izmaiņas likumā, jo kontroles pasākumu veikšanai nodokļu administrācijai jāzina, kas minētās iemaksas veic, kā arī jāzina, kas tie ir par naudas līdzekļiem.