Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) noteicis Latvijas Pastam 2000 latu sodu par negodīgas komercprakses īstenošanu, patērētājiem līdz ar preses abonēšanas katalogiem 2009.gada oktobrī un novembrī nosūtot iepriekš sagatavotus rēķinus par preses izdevumu abonēšanu 2010.gadam.
Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju Latvijas Pasts 2009. gada oktobrī un novembrī patērētājiem nosūtījis reklāmas materiālus, kuros iekļauti jau iepriekš sagatavoti rēķini par attiecīgu preses izdevumu abonēšanu, liecina PTAC interneta mājaslapā pieejamā informācija.
Rēķins attiecināts uz konkrētu patērētāju, bet, ņemot vērā tā kopējo noformējumu, rēķins ir elektroniski sagatavots tipveida dokuments. Rēķinā norādīts patērētāja vārds, uzvārds, adrese, rēķina abonementa numurs, rēķina izrakstīšanas datums un numurs, kā arī tajā ietverts noteikts abonētā preses izdevuma nosaukums un abonēšanas periods.
Rēķinā patērētājam sniegta informācija, kurā lūgts samaksāt šo rēķinu līdz noteiktam datumam, un maksājot kā maksājuma mērķis obligāti norādāms rēķins un abonementa numurs. Tāpat rēķinā tālāk tekstā jau salīdzinoši mazākiem burtiem tikusi sniegta papildu informācija par minētā rēķina apmaksāšanu un preses izdevumu abonēšanu, cita starpā norādot arī: "Ja tomēr esat izlēmuši abonēt citus izdevumus vai vēlaties citu abonēšanas periodu, rēķinu lapas otrajā pusē apmaksāt nav nepieciešams".
PTAC norāda, ka saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu ir izvērtējis Latvijas Pasta īstenotās komercprakses, nosūtot patērētājiem reklāmas materiālus ar sagatavotiem rēķiniem par preses izdevumu abonēšanu, un secinājis, ka likumā noteikts: par maldinošu ir atzīstama komercprakse, ja tās īstenotājs "reklāmas materiālā iekļauj rēķinu vai līdzīgu dokumentu par samaksu, tādējādi radot patērētājam nepatiesu iespaidu, ka viņš ir pasūtījis reklamēto preci vai pakalpojumu".
Izvērtējot Latvijas Pasta rīcību, PTAC secinājis, ka uzņēmums, patērētājam nosūtot reklāmas materiālu ar attiecīgā satura rēķinu, ir negatīvi ietekmējis patērētāja ekonomisko rīcību, jo ir radījis maldinošu priekšstatu par to, ka viņš konkrēto reklamēto pakalpojumu - preses izdevumu abonēšanas pakalpojumu - ir pasūtījis, kas neatbilst patiesībai.
PTAC norāda, ka iepriekšminēto nenovērš arī fakts, ka rēķins ir nosūtīts vienlaikus ar preses izdevuma abonēšanas katalogu, kā arī reklāmas materiālā sniegtā papildu informācija par rēķina apmaksas un preses abonēšanas kārtību.
PTAC uzsver, ka šāda komercprakse, kas maldina patērētāju attiecībā uz pakalpojuma pasūtījumu un maksājuma veikšanas pienākumu, ir vērtējama kā negodīga un tā ierobežo patērētāja izvēles un rīcības brīvību, kā arī ietekmē to negatīvi.
PTAC norāda, ka lēmums atvieglot pakalpojuma saņemšanas - konkrētajā gadījumā preses izdevumu abonēšanas - procesu nedrīkst būt pretrunā ar prasībām par patērētāja izvēles un rīcības brīvību un negodīgas komercprakses aizliegumu pret patērētājiem.
Kā ziņots, pērn kā jauns risinājums abonēšanas procesa atvieglošanai bija preses izdevumu katalogā ievietots rēķins, kurā norādīti tādi paši izdevumi uz tādu pašu abonēšanas periodu, kādu klients veicis iepriekšējā gadā. Ja klients arī 2010.gadam vēlējās abonēt šos izdevumus uz tādu pašu periodu, viņam bija tikai jāapmaksā katalogam klāt pievienotais rēķins. Ja klienta izvēle bija par labu citiem izdevumiem vai citiem abonēšanas termiņiem, tad katalogam pievienotais rēķins nebija jāapmaksā, bet varēja izmantot citas pasta piedāvātās abonementa noformēšanas iespējas.