Maksa par siltumu – kā pirms gada

© publicitātes

Aukstais janvāris rīdzinieku apkures rēķinus būtiski nepalielinās, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri. Par to varam pateikties samazinātajam siltumenerģijas tarifam un izmaiņām pievienotās vērtības nodoklī.

"Ārgaisa temperatūra būs ietekmējusi rēķinus, bet prognozējam, ka tie būs līdzīgi vai nedaudz lielāki nekā pagājušā gada janvārī," saka akciju sabiedrības Rīgas siltums (RS) Informācijas daļas vadītāja Linda Rence. Šogad janvārī gaisa vidējā temperatūra bija mīnus 10,4 grādi, krietni zem normas jeb mīnus 4,7 grādiem. Savukārt pagājušā gada janvārī gaisa temperatūra bija tikai mīnus 1,6 grādi. "Siltumenerģijas patēriņš šogad būs būtiski pieaudzis, bet, salīdzinot ar 2009. gada janvāri, siltumenerģijas tarifs samazinājies par 31 procentu. Tātad prognozējam, ka tas kompensēs auksto janvāri," mierina L. Rence.

RS informē, ka no šā gada janvāra norēķiniem par piegādāto siltumenerģiju piemērots tarifs 29,24 Ls/MWh (bez PVN). Tas ir nemainīgs kopš 2009. gada novembra un ir viens no zemākajiem siltumenerģijas tarifiem Latvijā. Gaidāms, ka arī februārī un martā siltumenerģijas tarifs paliks līdzšinējā līmenī. Uzņēmums ik mēnesi savā interneta mājas lapā www.rs.lv lietotājus informē par faktiski piemērojamiem siltumenerģijas tarifiem.

Parādnieku skaitu RS nevēlas atklāt, vien neslēpj, ka to skaits palielinās. Tomēr situācija galvaspilsētā nav bezcerīga, jo pašvaldības namu apsaimniekotājiem ir iespēja norēķināties nemaksātāju vietā ar tā dēvētajiem overdraftiem jeb īstermiņa aizņēmumiem, tomēr arī tie būs jāatdod. 2009. gada maijā pēc iepriekšējās apkures sezonas rīdzinieku parāds par siltumu bija 7,7 miljoni latu, bet oktobrī, uzsākot jauno apkures sezonu, tas jau bija tikai 3,3 miljoni latu un ar katru mēnesi samazinājās.

Ekonomika

Bieži vien Latvijas (tāpat kā visas pasaules) nākotne tiek zīmēta visai drūmās krāsās. Pasaulē arvien spēcīgākas kļūst tirānijas, aug starptautiskais saspīlējums, pastiprinās sabiedrības polarizācija attīstītajās Rietumu valstīs, biežākas kļūst klimatiskās katastrofas, bažas rada arī mākslīgā intelekta neparedzamā attīstība.

Svarīgākais