Latvijā ir iesīkstējusi un pārāk ilgi aizkavējusies "melno brigāžu" tradīcija, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja SIA "Latvijas Energoceltnieks" (LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis.
Uzņēmējs uzskata, ka situācija ir kritiska, jo, pieļaujot "melno brigāžu" piedalīšanos valsts un pašvaldību iepirkumos, tiek "gremdēti" godīgie un likumam paklausīgie uzņēmēji.
Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem 40% no nereģistrētiem nodarbinātajiem pērn atklāti būvniecībā un šajā sektorā saglabājas augstākā nelegālā nodarbinātība. "Nelegālā nodarbinātība un nodokļu nemaksātāji ir diskusiju objekti jau ilgus gadus, taču ekonomikas augšupejas laikā šiem jautājumiem netika pievērsta pienācīga uzmanība un jau tad valsts zaudēja nodokļu ienākumus, kas tai pienācās. Pārāk ilgi "melnajām brigādēm" ir brīvas rokas, pat startējot valsts un pašvaldību iepirkumos," akcentēja LEC vadītājs.
Viņš uzskata, ka pēdējais brīdis cīņā ar "melnajām brigādēm" jau sen ir nokavēts, tomēr patlaban ir kritisks moments "nopietnai un aktīvai rīcībai, lai nenogremdētu uzņēmumus, kas strādājot pilda valsts kasi ar nodokļu ieņēmumiem".
"Patlaban lielāko īpatsvaru būvniecības tirgū veido tieši valsts un pašvaldību pasūtījumi, līdz ar to kontroles mehānismu ieviešana nodokļu nomaksai šajos iepirkumos būtu loģisks solis. Ir vitāli svarīgi, lai nauda atgrieztos valsts makā nodokļu veidā," stāstīja Asars-Asarovskis.
Viņš uzskata, ka nav normāla un pieļaujama situācija, ka iepirkumos uzvar pretendents ar zemāko cenu, un vienlaikus, kaut nedaudz rūpīgāk ieskatoties, ir skaidri redzams, ka uzņēmuma darbinieku algas ir mazākas nekā liecina oficiālie statistikas dati par vidējo atalgojumu nozarē un attiecīgi nodokļi netiek nomaksāti.
"Līdz ar to godīgi uzņēmēji tiek izslēgti no konkurences, jo ir tikai likumsakarīgi, ka, legāli nodarbinot darbiniekus un maksājot visus nodokļus, piedāvājuma summa ir lielāka nekā "aplokšņu algu" maksātājiem. Nav noslēpums, ka tieši darba atalgojums veido vienu no lielākajām tāmes pozīcijām," skaidro uzņēmējs.
Viņš pozitīvi vērtē patlaban virzītos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz ņemt vērā nomaksāto sociālo apdrošināšanas iemaksu apmēru, nosakot, ka uzņēmumam, kas startē valsts un pašvaldības iepirkumos, saviem darbiniekiem jāmaksā vismaz 70% no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem konkrētā reģionā.
"Tas ir solis pareizajā virzienā, ko gan vajadzēja spert jau pirms vairākiem gadiem. Joprojām uzskatu, ka daudz aktīvāk ir jāstrādā pie esošo nodokļu iekasēšanas, nevis jāievieš arvien jauni un jāpalielina esošie nodokļi. Sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra nosacījums valsts un pašvaldību konkursos ir viens no veidiem, kā kontrolēt un stimulēt nodokļu nomaksu, mazinot vēlmi un iespējas darboties pelēkajā sektorā," uzsver Asars-Asarovskis.