Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošana, maksimāli ievērojot efektīvu līdzekļu izlietojumu un taupības pasākumus, patlaban ir Kultūras ministrijas (KM) prioritāte valsts kultūras infrastruktūras būvniecības jomā, aģentūru LETA informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
KM kā par LNB projekta īstenošanu atbildīgā iestāde pēc VA "Jaunie "Trīs brāļi"" likvidācijas ir ieviesusi un plāno ieviest vairākus uzlabojošus risinājumus LNB projekta administrēšanā.
Kā uzsvērusi Vizule, Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas secinājumi un ieteikumi ļauj labāk izvērtēt, kādas ir iespējas pilnveidot LNB projekta īstenošanu. Vairāki VK ieteiktie rīcības virzieni saskan ar KM jau veiktajām un plānotajām aktivitātēm. Piemēram, lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta sekmīgu tālāko realizāciju, VK iesaka Kultūras ministrijai veikt darbības, lai LNB projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiek plānots visam projektam kopumā.
Pēc LNB infrastruktūras objektu būvprojekta saņemšanas 2009.gada decembrī, KM veic izmaksu aprēķinu visam LNB projektam kopumā, ietverot gan bibliotēkas ēkas būvniecības, gan tās infrastruktūras objektu izbūves prognozējamās izmaksas. Projektētāju izstrādātais risinājums paredz LNB infrastruktūras izveidi sešās kārtās.
KM uzskata, ka visu projekta kārtu vienlaicīga realizācija būtu pārāk dārga, turklāt pakāpeniska to īstenošana nodrošinātu ēkas darbības uzsākšanu paredzētajā laikā, tāpēc KM izstrādājusi trīs infrastruktūras izbūves risinājumus, kuru izmaksas būtiski atšķiras. Izstrādātie varianti tika nodoti izvērtēšanai finanšu ministra Einara Repšes (JL) vadītajai LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomei šā gada 14.janvāra sēdē.
Uzraudzības padome atbalstījusi KM izstrādātās LNB būvniecības stratēģijas virzību izskatīšanai valdībā, lai tā pieņem gala lēmumu, izvērtējot iespējas, kā pašreizējā ekonomiskajā situācijā turpināt LNB būvniecību valsts budžetam un nodokļu maksātājiem maksimāli izdevīgā veidā. Detalizētus stratēģiskos risinājumus, piedāvājot divus variantus ar atšķirīgiem būvdarbu pabeigšanas termiņiem - 2012.gada novembris un 2014.gada 1.ceturksnis, KM sagatavos iesniegšanai valdībā tuvākajā laikā.
Kā zināms, LNB projektā kopš tā sākuma ir apgūti 54,5 miljoni latu. Lielākā summa - 34 miljoni latu - ieguldīti LNB ēkas būvniecībā. Pārējās izmaksas veido LNB ēkas un infrastruktūras projektēšanas darbi, būvlaukuma sagatavošana, nekustamo īpašumu atsavināšana, Silakroga grāmatu krātuves izbūve, priekšprojekta darbi un ekspertu piesaiste. Šādu līdzekļu izlietojumu savā atzinumā apstiprinājusi arī VK, uzsvērusi Vizule.
Jāuzsver, ka līdz pagājušā gada beigām līdzekļu ietaupījums LNB būvniecībā uz paveikto darbu apjomu sasniedzis vairāk nekā divus miljonus latu, salīdzinot ar iepriekš plānotajām izmaksām, teikts KM paziņojumā.
Vizule arī uzsver, ka VK savā ziņojumā arī norādījusi - lai pilnvērtīgi pārstāvētu valsts intereses, nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu un sekmīgu LNB būvniecības projekta īstenošanu, KM izvērtēt ministrijas struktūrā veiktās izmaiņas, kā arī izvērtēt nepieciešamību precizēt LNB projekta īstenošanā iesaistīto struktūrvienību kompetenci un atbildību un LNB projekta īstenošanā iesaistīto darbinieku pienākumus.
KM drīzumā tiek plānotas strukturālas izmaiņas nolūkā uzlabot projekta vadību un kontroli pār to. KM centrālā aparāta ietvaros tiks izveidota atsevišķa struktūrvienība, kuras darbinieku tiešie pienākumi būs saistīti ar LNB būvniecības projekta īstenošanu, informēja ministrijas pārstāve.
KM uz struktūrvienības vadītāja amata vietu izsludinās atklātu konkursu un pretendentu vērtēšanas komisijā uzaicinās piedalīties arī biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" un LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomes pārstāvjus.
Jāatzīmē, ka abu pārējo VK ziņojumā minēto projektu - Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja - virzība ir apturēta. 2009. gada 3.aprīlī tika izbeigts valsts aģentūras "Jaunie "Trīs brāļi"" noslēgtais līgums ar arhitektu biroju "AB.SZK" par Rīgas koncertzāles būvprojektēšanu.
Ar Ministru kabineta 2009. gada 30.jūnija lēmumu Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošana ir pilnībā apturēta. Savukārt par Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanas atlikšanu KM jau ir sagatavojusi MK lēmuma projektu un iesniegusi starpministriju saskaņošanai, norādīja Vizule.
LETA jau ziņoja, ka VK konstatējusi neefektīvu un pārmērīgu līdzekļu tērēšanu nu jau reorganizētās "Jaunie trīs brāļi" īstenotajos LNB ēkas, Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projektos.
Kā liecina revīzijas ziņojums, KM un "Jaunie trīs brāļi", īstenojot valsts kultūras objektu projektēšanu, būvniecību un finansēšanu, nav nodrošinājusi valsts interešu ievērošanu un budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu. VK nepilnības atklājusi visās revīzijas apjomā iekļautajās jomās.