Lauku attīstības programmām piešķirti 5 miljardi eiro

Lauku attīstības komiteja nobalsojusi par pēdējiem dalībvalstu/reģionu priekšlikumiem, kuri paredz izmantot ES ekonomikas atveseļošanas plāna un KLP veselīguma pārbaudes finansējumu un citus līdzekļu pārvedumus KLP ietvaros, lai risinātu esošās problēmas, tostarp ar ekonomiku un piena nozari, kā arī klimata pārmaiņām saistītās problēmas.

Laikposmā no 2009.gada oktobra līdz 2010. gada janvārim tika izdarītas izmaiņas visās lauku attīstības programmās, un tagad ieguldījumiem lauksaimniecībā, vides un platjoslas pakalpojumu jomā lauku apvidos ir pieejami papildu līdzekļi 5 miljardu eiro apmērā. 2010. gada janvārī notika Lauku attīstības komitejas (LAK) balsojums par septiņām jaunākajām izmaiņām (skatīt IP/09/1568, IP/09/1813 un IP/09/1945 par apstiprinājumiem, kas izdarīti oktobrī, novembrī un decembrī).

Lielāko līdzekļu daļu novirzīs bioloģiskās daudzveidības jomai (31,2 % no visiem līdzekļiem jeb 1,5 miljardus eiro) un ūdens apsaimniekošanai (28,9 % jeb 3 miljardus eiro). Piena nozares pārstrukturēšanas vajadzībām tika piešķirti 14,5 % no kopējā budžeta (0,7 miljardi), klimata pārmaiņu pasākumiem 14,2 % jeb 0,7 miljardi, bet atjaunojamās enerģijas turpmākai veicināšanai - 5,6 % no kopējā papildu budžeta (0,3 miljardi eiro). Platjoslas infrastruktūras attīstība lauku apvidos joprojām ir svarīgs politikas jautājums. Tādēļ dalībvalstis ir nolēmušas 35 % (t.i., 360,4 miljonus eiro no pieejamā 1 miljarda) no ES ekonomikas atveseļošanas plāna līdzekļiem ieguldīt platjoslas pakalpojumos.

"Situācijā, kāda pašlaik izveidojusies ekonomikas un vides jomā, ir jārīkojas enerģiski, un tas vienlīdz jādara gan laukos, gan pilsētās", norādīja lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola. “Mēs esam Eiropas mērogā veikuši izšķirīgus pasākumus. Gan KLP veselīguma pārbaude, gan Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāns ir devuši jaunus naudas līdzekļus, lai palīdzētu risināt steidzamās problēmas, piemēram, piena nozares pārstrukturēšana un cīņa pret klimata pārmaiņām. Dalībvalstīm un reģioniem tagad lietpratīgi jāizmanto šī nauda.”

Ekonomika

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu valsts lielāko pārtikas veikalos kopš 90.gadu vidus. Vidējās cenas aprēķina atbilstoši mazumtirdzniecības uzņēmumu cenu zīmēs norādītām, nerēķinot akciju cenas.

Svarīgākais