Tikai 2% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskā situācija valstī uzlabojas, savukārt 27% norāda, ka tā nemainās, liecina "DnB Nord Latvijas barometrs".
Iepriekšējos divos mēnešos "DnB Nord Latvijas barometrs" liecināja par nelielu iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos.
Atbildot uz jautājumu par ekonomiskā stāvokļa izmaiņu virzienu, cilvēki biežāk pauduši viedokli, ka tas pasliktinās. Nedaudz kritiskāk cilvēki vērtējuši gan Latvijas attīstības virzienu kopumā, gan arī ekonomisko stāvokli. Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš paredz, ka līdz ar pārsteiguma plūsmas, ko radīja 2010.gada budžeta gatavošana, mitēšanos iedzīvotāju pesimistiskais noskaņojums pakāpeniski varētu atkāpties.
Vienīgais jautājums, kurā iedzīvotāji pauduši optimistiskāku viedokli nekā iepriekšējā mēnesī, bija saistīts ar ģimenes materiālā stāvokļa prognozēm, jo 14% uzskata, ka pēc gada tas būs nedaudz uzlabojies. Šis rādītājs palielinājies par četriem procentu punktiem. Savukārt 37% respondentu pauduši viedokli, ka situācija nebūs mainījusies, 26% - būs nedaudz pasliktinājusies, bet 7% - situācija būs ievērojami pasliktinājusies.
Arī deflāciju, ko valstī novēro statistiķi, pamanījuši tikai 35% iedzīvotāju, 25% uzskata, ka nekas būtiski nav mainījies, 19% ir pārliecināti, ka cenas precēm un pakalpojumiem drīzāk ir pieaugušas, bet 12% domā, ka cenas ir pat ievērojami paaugstinājušās. Tikai 2% cilvēku šķiet, ka cenas kopumā ir ievērojami pazeminājušās.
Lielākā daļa jeb 56% respondentu pauduši viedokli, ka deflācija vērtējama drīzāk pozitīvi vai ļoti pozitīvi, bet 20% izvēlējušies atbildi, ka negatīvi. Vienlaikus 57% cilvēku uzskata, ka pirms gada cenas bija mākslīgi paceltas, lai gūtu ļoti lielu peļņu, taču tagad preču un pakalpojumu cenas kļuvušas adekvātākas.
Vislielākais cenu samazinājums pārtikai ir jūtams piena produktiem - to iedzīvotāji izvēlējās 53% gadījumu. Pēc tam ar 31% seko augļi un dārzeņi, to izstrādājumi, bet trešais būtiskākais cenu kritums bijis maizes un miltu izstrādājumiem.
Nepārtikas cenu grupā 33% respondentu pauduši, ka cenas samazinājušās sadzīves tehnikai, 23% - ka mēbelēm, bet 22% uzskata, ka samazinājušās celtniecības materiālu cenas.
"Atšķirības starp statistikas datiem un sabiedrības uztveri bez labi zināmās Latvijas iedzīvotāju tendences interpretēt notikumus negatīvi var skaidrot arī apstāklis, ka atsevišķu cilvēku patēriņa grozi atšķiras no vidējā. Tiesa gan, situācijā, kad krītas pārtikas, apkures un lielākās daļas rūpniecības preču cenas, ir jāpatērē ļoti daudz medikamentu un sabiedriskā transporta pakalpojumu, lai indivīda patēriņa grozs pēdējo mēnešu laikā būtu sadārdzinājies," saka Strautiņš.
Prognozējot cenu izmaiņas nākamā pusgada laikā, 39% aptaujāto pauduši uzskatu, ka tās nemainīsies, 27% domā, ka pieaugs, savukārt 17% ir pārliecināti, ka tās samazināsies.