Valdība šodien pieņēma Finanšu ministrijas sagatavoto jaunāko Latvijas ekonomiskās attīstības jeb Konverģences programmu 2009.-2012.gadam, kura līdz mēneša beigām būs jāiesniedz Eiropas Komisijā.
Programma sagatavota, ņemot vērā makroekonomisko norišu prognozes, kuru īstenošanās ir sagaidāma ar vislielāko ticamības pakāpi, skaidrojusi Finanšu ministrija.
Dokumentā uzsvērts, ka 2009.gadā visās nozīmīgākajās tautsaimniecības nozarēs ir novērojams izlaides kritums, savukārt 2010.gadā dažās nozarēs būs vērojamas pirmās atkopšanās pazīmes.
Rūpniecības nozares vājos pieauguma tempus tautsaimniecības izaugsmes gados noteica vienības ražošanas izmaksu straujš pieaugums, ko veicināja gan straujais darba samaksas pieaugums nodarbinātajiem, gan izejvielu, īpaši importēto, cenu pieaugums.
2009.gadā rūpniecības nozares kritumu izraisīja iekšējā pieprasījuma straujais samazinājums un globālās ekonomiskās krīzes radītais pieprasījuma samazinājums pasaulē. Vienības darbaspēka izmaksu un vispārējā cenu līmeņa samazināšanās rezultātā, sākot ar 2010.gadu, Latvijas konkurētspēja pakāpeniski sāks uzlaboties, prognozē programmas autori.
Rūpniecības izaugsme vidējā periodā būs balstīta uz eksporta apjoma pieaugumu. Būvniecības un mazumtirdzniecības nozares iepriekšējos gados uzrādīja dinamiskus attīstības tempus, apkalpojot pieprasījumu, ko noteica kreditēšanas un nekustamo īpašumu burbuļa radīts iekšējā patēriņa pieaugums.
Pēc 2008.gada šīs nozares ir piedzīvojušas lielāko kritumu, un pieaugums tajās varētu atsākties 2011.gadā. Mājsaimniecību krītošais ienākumu līmenis un kreditēšanas samazinājums šīm nozarēm neļaus sasniegt pirmskrīzes izlaides apjomus. Izmaksu samazināšanās būvniecībā savukārt var veicināt lielāku reālo investīciju apjomu, prognozēts programmā.
Transporta un sakaru nozarē 2009.gadā izlaides samazinājumu noteica iekšējo pārvadājuma apjomu kritums - lielākoties pasažieru pārvadājumos un kravu pārvadājumos ar autotransportu. Ostu un dzelzceļa pārvadājumi lielākoties ir tranzīta darījumi, kas 2009.gadā saglabājušies 2008.gada līmenī.
Vidējā termiņā nozares pieaugums nedaudz pārsniegs IKP pieauguma tempus, un tas lielā mērā būs atkarīgs no politiski-ekonomiskās situācijas galvenajās tranzīta partnervalstīs - Krievijā un ES.
Finanšu pakalpojumu nozares attīstību turpmākajos gados noteiks parādu restrukturizācijas gaita banku sektorā un tautsaimniecībā kopumā. Ārvalstu mātesbankas ir apstiprinājušas savu apņemšanos nodrošināt savu meitasbanku ilgtermiņa darbību Latvijā un nodrošināt tam nepieciešamo kapitāla pieaugumu. Sabiedrisko pakalpojumu nozares ietekmēs budžeta konsolidācijas pasākumi līdz 2012.gadam, nosakot negatīvus izaugsmes tempus.
Pēc FM prognozēm, IKP šogad saruks par 4%, bet nākamgad jau gaidāma izaugsme 2% apmērā, bet gadu vēlāk izaugsme jau būs 3,8%.
Tāpat prognozēts, ka kopumā līdz 2012.gadam cenu līmenis Latvijā samazināsies par 6%-7%, kas uzlabos Latvijas uzņēmēju cenu konkurētspēju. Arī vidējā termiņā, atsākoties cenu kāpumam, tas tomēr būs zems, ko noteiks joprojām negatīvā izlaižu starpība un tikai pakāpenisks darba tirgus uzlabojums.
Pēc FM domām, inflācijas prognozes riski pamatā izriet no globālo cenu attīstības. Atjaunojoties pasaules pieprasījuma līmenim un aktivizējoties starptautiskajai tirdzniecībai, var tikt novērots resursu cenu pieaugums, kas tieši ietekmēs cenu izmaiņas Latvijas ekonomikā, bet mazākā mērā ietekmēs konkurētspēju, jo praktiski nemainīsies relatīvās cenas.
Programmā arī uzsvērts, ka ekonomiskās krīzes ietekmē darba tirgus rādītāji strauji pasliktinājās - būtiski palielinājās darba meklētāju īpatsvars, 2009.gada beigās pārsniedzot 20%, tajā skaitā reģistrētais bezdarbs 16%, kā arī, zaudējot cerības atrast darbu, kritās arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.
Ņemot vērā, ka darba tirgus rādītāji atpaliek no reālās ekonomikas izmaiņām, var prognozēt, ka tie sāks uzlaboties tikai 2010.gada beigās un vidējais nodarbināto skaits šajā laikā, salīdzinot ar 2008.gadu, samazināsies par 16%.
Arī vidējā termiņā darba tirgus uzlabosies tikai pakāpeniski, ko noteiks tas, ka izaugsme pamatā balstīsies uz produktivitātes un ražošanas efektivitātes palielinājumu, turklāt tautsaimniecībā notiks ievērojamas strukturālas izmaiņas, kas saistītas arī ar darba spēka pārvietošanos starp nozarēm.
Vidējā termiņā darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazinājums nebūs šķērslis ekonomikas izaugsmei, jo būs liels potenciāls nodarbinātības kāpumam, samazinot bezdarbu un atjaunojot cilvēku līdzdalību darba tirgū, ir pārliecināta FM.
Konverģences programmā arī secināts, ka saspringtā situācija Latvijas darba tirgū veicina iedzīvotāju vēlmi meklēt darbu ārzemēs, lai saglabātu savu ienākumi līmeni. Tā kā Latvijas iedzīvotāju migrācijas mērķa valstīs ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās un līdz ar to arī pieprasījuma pieaugums pēc darbaspēka tiek prognozēts ātrāk nekā Latvijā, ir sagaidāms, ka darba meklējumos izbraukušo cilvēku skaits palielināsies.
Īstermiņā šāda migrācija samazinās bezdarba rādītāju Latvijā, mazinot sociālo spriedzi. Kā negatīvais faktors būtu jāmin, iespējams, lēnāka un mazāka algu un cenu līmeņa korekcija, līdz ar to arī lēnāka ārējās konkurētspējas atgūšana, norādījusi FM.
Dokumentā arī uzsvērts, ka eksporta apjomi jau 2009.gada otrajā pusē uzrādījuši pakāpenisku pieaugumu, kas ļauj prognozēt pozitīvu attīstību arī vidējā termiņā. Eksporta pieaugumu veicina ārējās vides uzlabošanās un valsts konkurētspējas uzlabošanās. Importa apjomi 2010.gadā vēl samazināsies vājā iekšzemes pieprasījuma dēļ, bet arī, atsākot pieaugumu, nākamajos gados tas nenotiks tik strauji kā iepriekšējos periodos.
Tādējādi 2010.-2012.gadā ir gaidāms, ka preču un pakalpojumu bilance būs ar pārpalikumu.
Savukārt tekošā konta pārpalikuma dinamiku papildus ietekmēs ārvalstu tiešo investīciju zaudējumi, kas pakāpeniski samazināsies. Kārtējo pārvedumu pozīcijā būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas, prognozē FM.
Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē centrālās valdības parāds, kas 2008.gadā bija 2,645 miljardi latu, veidojot 83,2% no vispārējās valdības parāda.
Centrālās valdības parāda vadības mērķis ir nodrošināt valsts budžeta izpildes finansēšanai un centrālās valdības parāda saistību pārfinansēšanai nepieciešamos finanšu resursus ar iespējami zemākām izmaksām, vienlaicīgi ierobežojot finanšu riskus un ņemot vērā Latvijas valsts kapitāla tirgus un visas finanšu sistēmas attīstību, kas vērsta uz pievienošanos eirozonai vidējā termiņā.
Centrālās valdības parāda portfeļa un aizņēmumu vadības mērķus, pamatprincipus un uzdevumus parāda vadības ietvaros vidējā termiņā nosaka Latvijas valsts parāda vadības stratēģija, kas paredz centrālās valdības parāda portfeļa struktūras optimālu rādītāju ievērošanu attiecībā uz parāda valūtu kompozīciju, dzēšanas profilu, procentu likmju vidējo svērto fiksēto periodu un fiksētās procentu likmes optimālo īpatsvaru parāda portfelī.
Aizņemšanās apjomu un valsts (centrālās valdības) parāda līmeni vidējā termiņā ietekmē kopējās finansēšanas nepieciešamības apjoms, kuru veido valsts budžeta izpildes nodrošināšanai un valsts parāda saistību pārfinansēšanai nepieciešamo resursu apjoms attiecīgajā periodā.
Ņemot vērā to, ka globālās finanšu krīzes ietekmē ir būtiski samazinājusies kredītresursu pieejamība un tautsaimniecības lejupslīdes apstākļos ir ievērojami kritušies ieņēmumi valsts budžetā, 2008.gada beigās Latvija vērsās pie starptautiskajiem aizdevējiem. 2008.gada noslēgumā Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par finansiālā atbalsta piešķiršanu Latvijai 7,5 miljardu eiro apmērā, pamatojoties uz Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu.
Ņemot vērā pašreizējās prognozes un iespējamos parāda restrukturizācijas pasākumus, paredzams, ka vispārējais valdības parāda līmenis vidējā termiņā nepārsniegs Māstrihtas līgumā noteikto parāda apjoma kritēriju, kas ir 60% no IKP, prognozē FM.
Dokumentā uzsvērts, ka makroekonomiskā scenārija izpildi lielā mērā ietekmēs ārējās vides turpmākā attīstība. 2009.gada beigās pasaules ekonomika uzrāda atkopšanās pazīmes - pieaug galvenie pasaules finanšu tirgus indeksi, pakāpeniski atkal pieaug izejvielu cenas, liela daļa pasaules ekonomiku 2009.gada III un IV ceturksni ir noslēgušas ar pozitīviem statistiskajiem datiem.
Konverģences programmā aprakstītais makroekonomiskais scenārijs iekļauj pieņēmumu, ka 2010.gadā ārējā vide uzlabosies, taču uzlabojums nebūs lineārs un ir iespējami pieauguma tempu kritumi atsevišķos tirgos un laika periodos.
Makroekonomiskā scenārija izpildi ietekmēs arī iekšējie faktori - budžeta konsolidācijas radīto efektu apjoms, politiskā situācija u.c. faktori, kas tiešā veidā ietekmē investīciju riska vērtējumus, procentu likmes un konfidences rādītājus. Makroekonomiskos riskus, kas noteiks tautsaimniecības attīstību programmas periodā, var iedalīt negatīvajos un pozitīvajos, norādījusi FM.