Zatlers nevirzīs uz Saeimu kredītņēmēju izstrādāto krīzes likumprojektu
Valsts prezidents Valdis Zatlers, iepazīstoties ar atbildīgo iestāžu atzinumiem, nolēmis uz Saeimu nevirzīt Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) izstrādāto krīzes likumprojektu, informēja Prezidenta preses dienestā.
Jau ziņots, ka LAKRA piedāvātais likumprojekts Valsts prezidenta uzdevumā tika nosūtīts atbildīgajām institūcijām un amatpersonām - Latvijas Bankai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Ministru prezidentam - ar lūgumu sniegt vērtējumu.
Kā norāda Latvijas Banka, LAKRA izstrādātais likumprojekts kopumā nenodrošinātu līdzsvarotu pieeju kredītdevēju un kredītņēmēju interešu aizsardzībai, vājinātu finanšu sistēmas un tātad arī tautsaimniecības atveseļošanās perspektīvas un rezultātā nesasniegtu noteikto mērķi - aizsargāt finanšu grūtībās nonākušās personas.
Arī FKTK uzskata, ka valsts noteiktajam regulējumam finansiālās grūtībās nonākušu aizņēmēju saistību pārstrukturēšanai jeb aizņēmēju atbalsta programmai jāietver arī finanšu risinājumi, lai mazinātu šādu saistību pārstrukturēšanas negatīvo ietekmi uz banku kapitālu un likviditāti, taču LAKRA izstrādātajā likumprojektā tas netiek piedāvāts.
Savukārt Tieslietu ministrija kā efektīvāko risinājumu no tiesiskās stabilitātes, sistēmas un izvērtēšanas viedokļa uzskata kredītņēmēju interešu aizsardzības jautājumu risināšanu privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģijas ieviešanas kontekstā, tādējādi nodrošinot tiesiskā regulējuma risku izvērstu analīzi un izvērtēšanu atbilstoši klasiskajai leģitīmā mērķa un samērīguma metodoloģijai.
Tomēr, ņemot vērā kredītņēmēju problēmu aktualitāti, Valsts prezidenta kanceleja ir nosūtījusi Finanšu ministrijai lūgumu informēt par atbalsta programmas rezultātiem un iespējamiem situācijas risinājumiem.
Vēstule ar Valsts prezidenta kancelejas viedokli šodien nosūtīta LAKRA valdes priekšsēdētājam Aināram Gorenko.
LAKRA izstrādātajā likumprojektā minēts, ka jebkura fiziska vai juridiska persona ir tiesīga vērsties pie kreditora ar prasību samazināt aizdevuma līgumā noteiktos kredīta maksājumus. Ekonomiskās krīzes periodā būtu aizliegts veikt parāda piedziņu, tostarp sprieduma piespiedu izpildi, pret fizisku personu, kuras ikmēneša vidējie ienākumi nepārsniedz valstī noteikto iztikas minimuma apmēru uz katru personas apgādībā esošo personu, tostarp uz pašu ienākumu guvēju.
Likuma projekts arī paredz, ka kreditors nav tiesīgs veikt procentu maksājumu kapitalizāciju, proti, aprēķināt un pieprasīt nomaksāt procentus no tās summas, kas veidojas kā starpība, samazinot ikmēneša kredīta procentu maksājumus ekonomiskās krīzes apstākļos.