Valsts kontrole: Finanšu Ministrija nenodrošina efektīvu ES fondu apguvi

Finanšu ministrijas (FM) izveidotā Eiropas Savienības (ES) fondu apguves uzraudzības sistēma nerada pārliecību par sistēmisku pieeju efektīvai finanšu resursu apguvei, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Fondu līdzekļi tiekot tērēti darbinieku vajadzībām, un pērn gada nogalē nav ievēroti noteiktie atalgojuma samazinājumi, to pat palielinot.

VK atklājusi, ka, savlaicīgi neapstiprinot plānošanas dokumentus un attiecīgos normatīvos aktus, par 18 mēnešiem tika aizkavēta ES fondu piešķirto līdzekļu ieplūšana Latvijas tautsaimniecībā, tādējādi neuzsākot 2007.-2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanu. Laicīgi uzsākti tikai lielie infrastruktūras projekti.

FM neizvērtē atbildīgo iestāžu ziņojumus par ES fondu apguvi, tostarp par konstatētajām problēmām projekta realizācijā, kā arī neanalizē atklātās novirzes no plānotajiem rādītājiem kontekstā ar to ietekmi uz stratēģiskajiem mērķiem, sistēmu kopumā, turpmāk pieņemtajiem lēmumiem par finansējuma pārdali starp aktivitātēm, kā arī nodrošina sasniegto rezultātu mērīšanu un to kvalitātes izvērtēšanu.

VK atklājusi, ka, apgūstot tehniskās palīdzības projekta līdzekļus, atsevišķos gadījumos līdzekļi izlietoti FM darbinieku vajadzībām, kas nav vērstas uz projekta mērķa sasniegšanu, piemēram, naktsmītņu vai ēdināšanas apmaksa, komandējumu izmaksu apmaksa saistībā ar apmācībām, kas faktiski nebija vajadzīgas.

Projektu gaitā apmaksāti semināri, kuriem nav tiešas ietekmes uz ES fondu finansējuma apguves efektivitāti, kā arī apmaksāta vadlīniju un metodikas izstrāde, lai gan tas ir FM tiešais uzdevums.

FM nav ievērojusi valdības noteikto taupības principu un nav samazinājusi mēneša amatalgas visiem darbiniekiem. 2008.gada beigās un 2009.gadā pirmajā pusgadā FM paaugstinājusi amatalgu 47 no 133 izlases veidā pārbaudītajiem darbiniekiem par 9% līdz 22%. Turklāt pamatojumā ietvertie papildus pienākumi sakrīt ar tiešajiem darba pienākumiem.

2009.gada augustā visiem FM darbiniekiem tika samazināta mēneša amatalga par 20%. Tā kā daļai darbinieku pirms tam tā tika palielināta par 22%, amatalga faktiski ir palielināta, salīdzinot ar gada sākumā esošo situāciju.

FM arī neekonomiski plānojusi personāla resursus, kopš 2008.gada nogales palielinot darbinieku skaitu un paaugstinot atalgojumu. 2009.gada 1.oktobrī uz 1,8 darbiniekiem bija viens vadītājs.

FM izstrādāto ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu (VIS) par 1,2 miljoniem latu no tehniskās palīdzības projekta līdzekļiem nav iespējams pilnvērtīgi izmantot, jo tajā netiek ievadīti visi nepieciešamie dati. Tāpēc attiecīgās sistēmas sadaļas nevar tikt izmantotas kā rīks ES fondu uzraudzībai, kā arī ir nepieciešams veidot alternatīvu variantu datu apkopošanai, tādējādi radot papildu izdevumus. Bez tam faktiskais sistēmas lietotāju skaits pārsniedz plānoto, kas radīja papildu izdevumus.

Tāpat ilgstoši netiek veiktas darbības, lai atgūtu projektu ietvaros neatbilstoši veiktos izdevumus, kā arī ierobežotu šādu maksājumu veikšanu no valsts budžeta.

VIS uz 2009.gada 20.septembri uzskaitīti kā neatgūti neatbilstoši veiktie izdevumi 47 projektos par kopējo summu 5,16 miljoni latu 2004.-2006.gada plānošanas periodā, valsts budžetam tika radīti zaudējumi kopsummā 7,9 miljoni latu. Savukārt jaunajā plānošanas periodā no 2007.gada sākuma līdz 2009.gada 23.septembrim jau konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi par kopsummā 1,487 miljoniem latu.

Likumības revīzija "Eiropas Savienības struktūrfondu administrēšanas sistēmas izmaksu efektivitāte un atbilstība tiesību aktiem" veikta FM par laika posmu no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30. jūnijam.

Ekonomika

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu valsts lielāko pārtikas veikalos kopš 90.gadu vidus. Vidējās cenas aprēķina atbilstoši mazumtirdzniecības uzņēmumu cenu zīmēs norādītām, nerēķinot akciju cenas.

Svarīgākais