Līgums par 30 miljonu eiro ieguldīšanu riska kapitāla fondā aizsāk naudas plūsmu, kurai drīzumā būtu jāsasniedz 154,4 miljoni eiro jeb 108,8 miljoni latu.
Eiropas Investīciju fonds piektdien uzticēja 20 miljonus eiro riska kapitāla fondam BaltCap Management Latvia (BaltCap). Tas no savas puses ir savācis vēl 10 miljonus eiro. Tagad BaltCap ķersies pie tādu uzņēmumu meklēšanas, kuros būtu vērts šo naudu ieguldīt. Viens no BaltCap naudas avotiem ir Parex bankas paspārnē izveidotie 2. pensiju līmeņa uzkrājumi. Parex Asset Management prezidents Roberts Idelsons Neatkarīgajai atklāja, ka viņš vēlas, lai ieguldījumu vidējais ienesīgums turpmāko piecu gadu laikā būtu 20% gadā. Tā bija atbilde uz jautājumu, vai patiešām Latvijā kaut kas varētu būt ienesīgāks un drošāks par naudas ieguldīšanu bankās uz apmēram 15% gadā.
Fonda ideja
Riska kapitāla fondi naudu neaizdod, bet iegulda uzņēmumu pamatkapitālā, tādējādi palielinot to iespējas vēl citu naudu aizņemties. Uzdevums ir atrast tādus uzņēmumus, kuros būtu vērts ieguldīt, lai pēc aptuveni pieciem gadiem varētu šā uzdevuma kapitāla daļas pārdot vismaz divreiz dārgāk. Ar cerības raisošu uzņēmumu atrašanu fonda darbošanās nebeidzas. Visās Baltijas valstīs strādājošā BaltCap Latvijas vadītājs Dagnis Dreimanis stāstīja, ka fonds pirks tik lielu daļu uzņēmumu pamatkapitālā, lai izveidotu vairākumu vai vismaz ļoti ietekmīgu pārstāvniecību uzņēmumu padomju līmenī. Tādējādi fonds lielā mērā ietekmēs arī uzņēmuma valdes un visa uzņēmuma darbu. Ļoti iespējams, ka tādējādi tiks novērsta uzņēmuma līdzekļu nobēdzināšana no fonda, bet vai ar to pietiek ieguldījumu dubultošanai vai vēl straujākai pavairošanai?
Darbības piemēri
BaltCap darbojas gadus piecpadsmit un ir veicis 38 investīcijas, no kurām 24 jau pārdotas. Ieguldījumi ir bijuši veiksmīgi un arī neveiksmīgi. Paldies BaltCap, ka Latvijā joprojām darbojas Līgatnes papīrfabrika, kas kaut kā zīmols apliecina, ka gadu simtos koptās rūpnieciskās ražošanas tradīcijas pavisam pazaudētas nav. Šis ieguldījums izdarīts 2004. gadā un vēl nav realizēts. Turpat līdzās BaltCap ieguldījumu sarakstā ir JLM Grupa – izgāzies projekts ar Jelgavas un Liepājas maizes ceptuvju apvienošanu iegūt uzņēmumu, kas ar savu tirgus daļu un ražošanas modernizāciju kļūšot par ļoti ietekmīgu Latvijas maizes tirgus dalībnieku. Izrādījās, ka aiz šiem skaistajiem saukļiem un biznesa plāniem var lieliski nodarboties ar uzņēmu mantas izvazāšanu. BaltCap tur iesaistījās 2005. gadā un projektu pameta jau 2006. gadā.
Jāpērk būtu tagad, bet...
Tagadējā iespēja uzņēmumiem tikt pie papildu kapitāla paveras pēc vairāku gadu pārtraukuma. 2006. gada pavasarī valsts izvēlējās trīs partnerus, kas apvienoja valsts un privātu naudu riska kapitāla fondu izveidošanai. Tā radās Zaļās gaismas investīcijas, Eko Investors un TechVentures. Sākotnēji Zaļās gaismas investīcijas, bet tagad Eko Investoru vada Mārtiņš Rikšis. Viņš pastāstīja, ka toreiz savāktā nauda tagad ir sadalīta pa uzņēmumiem. Aptuveni 2013. gadā noskaidrosies, cik tuvu vai tālu šie ieguldījumi atrodas vai nu 30% gada peļņai, kurai jāattaisno riska vārds, vai tikai 6% peļņai, kuras nesasniegšanas gadījumā valsts un privātie investori drīkstēs celt traci. M. Rikšis atzina, ka viņam nācās pirkt uzņēmumu kapitāldaļas pašos treknākajos gados, kad viss bija dārgs. Tomēr nekādas citas iespējas iegūt pārvaldīšanā uzņēmumus nebija; līdzīgi arī bankām nācās vai nu dot lielus kredītus par zemiem procentiem visiem, vai vispār nestrādāt Latvijā. Vismaz teorētiski riska kapitāla ieguldījumu ilgumam vajadzētu pārsniegt parasto ekonomisko svārstību cikla ilgumu, kurā augšupejai būtu jālīdzsvaro cikla lejupejas radītie zaudējumi.
Vadoties no ekonomikas mācību grāmatām, tagad gan būtu īstais laiks Latvijā iegādāties uzņēmumus, lai tos pārdotu krīzei sekojošās straujās augšupejas beigu posmā. Jautājums tikai, vai Latvijas iekšzemes kopprodukta kritums 2009. gadā par pārdesmit procentiem patiešām nozīmē krīzes zemāko punktu. Tēlaini sakot, tas varētu izrādīties vai nu upes dibens, vai dūņu kārta, kurā iestigušais līdz īstajam upes dibenam grims vēl ilgi, lēni un mokoši. Ekonomikas mācību grāmatas taču pagājušogad ap šādu laiku nespēja brīdināt, ka IKP sarukums 2009. gadā pārsniegs divciparu skaitli un tālāk tieksies uz 20% robežlīniju. Līdzīgi arī tagadējās ekonomiskās situācijas vērtējums ir galvenokārt atkarīgs no paša vērtētāja.
Riskē bagātie eiropieši
Lielāko daļu no riska kapitālam atvēlētās naudas dod Eiropas Savienība. Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju banka ir izveidojušas Eiropas Investīciju fondu un tas savukārt Jeremie (Joint European Resources for Micro to Medium Enterprises) zīmolu. M. Rikšis norādīja, ka šādu fondu darbību Latvijā nebūtu iespējams balstīt uz privāto kapitālu. Tas ir gatavs riskēt tikai tad, ja lielāko daļu riska gribot negribot uzņemas nodokļu maksātāji.
Jeremie atšifrējums ietver arī mikrokredītu solījumu, bet līdz tiem vēl jānodzīvo. BaltCap vienam ieguldījumam sola no 300 000 līdz trijiem miljoniem eiro, kas praktiski nozīmē, ka tiek gaidīti grūtībās nonākuši uzņēmumi ar stāstu, kāpēc šīs grūtības būtu iespējams pārvarēt. Citos gadījumos uzņēmumu īpašnieki diez vai uzticēs kādam citam lielāko daļu no sava īpašuma.
Ja nenojuks tagadējie plāni, tad dažu turpmāko mēnešu laikā Latvijā būtu jāsākas naudas ieguldīšanai nevis uzņēmumos, bet idejās izveidot uzņēmumu. Ir izvēlēts fonds Imprimatur Capital Baltics, kas sadalīšot līdzīgi kā iepriekš savāktus 20,4 miljonus eiro jeb 14,3 miljonus latu kā "sēklas un uzsākšanas kapitālu".
Naudas ceļi
Eiropas Investīciju fonds izmantos par saviem pārstāvjiem arī bankas, kas dalīšot naudu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atbilstoši Investīciju fonda prasībām. Šādai naudai drīzumā vajadzētu parādīties Swedbank un SEB bankā. Šiem atbalsta pasākumiem kopā ir rezervēti 154,4 miljoni eiro jeb 108,8 miljoni latu. Ekonomikas ministrs Artis Kampars BaltCap pasākumā atgādināja, ka vēl nav izsmelta nauda, kas uzņēmējdarbības atbalstam sagādāta valstij piederošajā Hipotēku un zemes bankā. Atliekot vien, ministra vārdiem runājot, pēc tās aiziet "soli pa solim".