Tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) un Latvijas Kredītņēmēju apvienības pārstāvji šodien tikšanās laikā bijuši vienisprātis, ka ir vēl vairāki jautājumi, par kuriem nepieciešamas speciālistu diskusijas, lai Maksātnespējas likuma redakciju izveidotu pēc iespējas lietderīgāku un labvēlīgāku visām iesaistītajām pusēm.
Segliņš ar Latvijas Kredītņēmēju apvienības pārstāvjiem šodien pārsprieduši topošos grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest izmaiņas arī fizisko personu maksātnespējas procesā.
Diskusijas nepieciešamas par to, ka ir pieļaujams nenoteikt kategorisku pienākumu fiziskai personai pirms bankrota procedūras ierosināšanas īstenot ārpustiesas vienošanās procesu, vai par to, ka parādu restrukturizācijas plāns un maksātnespējas plāns nebūtu jāsaskaņo ar visiem kreditoriem, bet, ja maksātnespējas procesa gaitā tiek pārdota parādnieka manta, tad kreditora piekrišana ir nepieciešama.
Izskanējis arī priekšlikums neieviest fiziskās personas maksātnespējas procesā tādu jēdzienu kā kreditoru sapulce, vienlaikus izvērtējot iespējas ieviest citu procesa uzraudzības mehānismu.
Par ministra un kredītņēmēju pārstāvju sarunā paustajām atziņas tiks informēta Maksātnespējas likuma grozījumu izstrādes darba grupa.
Darba grupā jau ir panākta vienošanās par fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķi, proti - ka šim procesam jādod iespēja fiziskai personai atgūt maksātspēju, pēc iespējas pilnīgāk apmierinot kreditoru pieprasījumus un atbrīvojot fizisko personu no tām saistībām, kuras nav bijis iespējams apmierināt maksātnespējas procesa laikā, ļaujot uzsākt "jaunu dzīvi".