Ostas notur kravu apjomu

Kravu daudzuma samazināšanās Latvijas lielajās ostās pagājušajā gadā par nepilniem trijiem procentiem ir darba uzvara uz kopējā Latvijas tautsaimniecības fona. Kravu daudzums Latvijas lielajās ostās sarucis no 62,4 miljoniem tonnu līdz 60,7 miljoniem tonnu.

Aiz šiem kopējiem skaitļiem atrodama kravu plūsmas pārdalīšana starp Rīgu, Ventspili un Liepāju, kuras pie mums atzītas par lielo ostu cienīgām pilsētām. Kravu apgrozījums Liepājā gan ir 6–7 reizes mazāks nekā abās pārējās lielajās ostās.

Pagājušogad savu līdera lomu nostiprināja Rīgas brīvosta, kura Ventspils brīvostu pēc kopējā kravu daudzuma apsteidza jau aizpagājušajā gadā. Tad Rīga ar pieaugumu par 14% sasniedza 29,56 miljonus tonnu pārkrauto kravu, kam Ventspils spēja likt pretī 28,57 miljonus tonnu, kas bija palikuši pāri pēc sarukuma par 8%. Pagājušais gads piebremzēja Rīgas ostas izaugsmi līdz +0,5%, kas rezultātā deva 29,7 miljonus tonnu kravu, bet Ventspilī sarukums turpinājās iepriekšējā tempā ar –7% un 28,6 miljoniem tonnu. Liepāja toties ir spējusi pat paātrināt pieauguma tempu no 3,7% aizpagājušajā gadā līdz +4,6% pagājušajā gadā, bet šo pieaugumu rezultāts ir 4,38 miljoni tonnu kravu pagājušajā gadā.

Kravu sortimenta ziņā turpinājis sarukt lejamkravu daudzums, no kura galvenā daļa ir nafta un tās produkti. Tieši šīs kravas Krievija cenšas novirzīt uz savām ostām par katru cenu. Tranzīta nozares entuziasts, bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers gan skaidro, ka Krievija varēja atļauties maksāt šo cenu tajā laikā, kad naftas cena cēlās uz saviem 2008. gada rekordiem. Tagad Krievija paļaušanos tikai uz savām ostām atzīstot par utopiju. Krievija vairs nevar atļauties padziļināt savu Ustjlugas ostu, lai tā atbilstu Panamax tipa kuģiem, kādus spēj apkalpot Ventspilī. Uz šāda fona vēl utopiskāki izklausās SIA Baltic Oil Terminal solījumi uzbūvēt Rīgas ostā pilnīgi jaunu naftas termināli ar pārkraušanas jaudu 10 miljoni tonnu naftas un tās produktu gadā, kā arī iedabūt Rīgas līcī un tālāk Daugavā kuģus ar 100 000 tonnu kravnesību.

Ir turpinājusies kravu pārdale par labu oglēm, kurām noietu nodrošina Rietumeiropas un pasaules zaļo panākumi cīņā pret atomelektrostacijām. Tādējādi nākas atgriezties pie oglēm, kuru pārkraušana ir mazāk prestiža un ienesīga nodarbošanās. Varbūt tāpēc Krievijai ir mazāki iebildumi pret ogļu eksportu caur Latvijas ostām. To daudzums pieaudzis par 0,6 miljoniem tonnu Ventspilī un 0,3 miljoniem tonnu Rīgā.

Jaunums ir konteinerkravu kopējais pieaugums, kā arī to pārdale starp Rīgu un Ventspili par labu Rīgai.

Šā kravu veida pārvadājumu kopējais pieaugums parādās Latvijas dzelzceļa atskaitēs. Tā veiktie konteinerpārvadājumi pērn pieauguši par 34,8%. Pagājušogad pārvadātās 71 142 TEU konteineru vienības ir rekords šo pārvadājumu vēsturē Latvijā.