Pašreizējā Rīgas Aviācijas muzeja vietā lidsabiedrība airBaltic iecerējusi būvēt jaunu lidostas termināli. Par šo ieceri vēl ir jālemj valdībai, jo zeme, uz kuras plānots būvēt termināli, atrodas valsts uzņēmuma – lidostas Rīga – teritorijā. Par šo jautājumu valdība lems aiz slēgtām durvīm.
Pēc airBaltic aplēsēm, jau drīzumā pašreizējā lidosta Rīga būs pārsniegusi savu kapacitāti, un, ja līdz tam laikam netiks uzbūvēts jauns terminālis, lidosta zaudēšot pasažierus. Lidsabiedrības izpilddirektors Bertolts Fliks skaidroja, ka Rīgas lidostas infrastruktūra savas projektētās kapacitātes robežas sasniedza jau 2007. gadā, taču, pateicoties lidostas centieniem un uzlabojumiem, nemitīgi pieaugošo pasažieru skaitu kvalitatīvi būs iespējams apkalpot līdz 2011. gadam. Pēc 2011. gada bez jauna termināļa turpmāka lidostas attīstība un pasažieru pieaugums Rīgas lidostā nebūšot iespējams.
AirBaltic ir gatava investēt jauna termināļa būvniecībā, kā partneri pieaicinot Turcijas konsorciju TAV Havalimanlari Holding AS – uzņēmumu, kas kopā ar SIA Skonto būve iepriekš solīja investēt 300 miljonus eiro (211miljonus latu) termināļa būvniecībā. Pēc R. Flika aplēsēm, airBaltic jaunā termināļa būvniecība izmaksātu 92 miljonus eiro (64,4 miljoni latu), jo jaunais projekts ir ļoti vienkāršs. Kopumā termināļa būvniecībā viens kvadrātmetrs izmaksāšot 1900 eiro (1330 lati), lai gan Eiropā līdzīgu projektu vidējais izcenojums esot 2600 eiro (1820 lati) kvadrātmetrā. Tātad izmaksas būšot no zemākajām, tomēr tās būs nesalīdzināmas ar angāra tipa lidostu celtniecības izmaksām.
AirBaltic piedāvā būvēt termināli, kas sākotnēji spētu apkalpot septiņus miljonus pasažieru 2014. gadā. Terminālis intensīvā darba periodos varētu apkalpot 40 lidmašīnas stundā jeb gandrīz 5000 pasažieru stundā.
Prakse, kad lidsabiedrības būvē termināļus pasaulē, neesot retums, piemēram, lidsabiedrībai Lufthansa arī esot terminālis Minhenē, Aeroflot – terminālis Šeremetjevas lidostā Maskavā.
R. Fliks uzsvēra, ka jaunā termināļa būvniecība no valsts neprasīs nekādas investīcijas. Vienīgais, kas ir nepieciešams – tā ir iespēja nomāt zemi termināļa izvietošanai. Taču tam ir nepieciešams valdības akcepts, jo zeme atrodas valsts uzņēmuma – lidosta Rīga – teritorijā.
Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Valpētere Neatkarīgajai skaidroja, ka starptautiskās lidostas Rīga attīstības plāns, kas paredz airBaltic tranzītpasažieru termināļa celtniecību, šobrīd ir starpministriju saskaņošanas stadijā. Par to valdība, iespējams, varētu lemt februārī. Tā kā šis jautājums tiks skatīts Ministru kabineta slēgtajā daļā, pagaidām plašāku informāciju Satiksmes ministrija nesniedz.
R. Fliks atzina, ka nekādas īpašas privilēģijas no vasts zemes iznomāšanā airBaltic negaida. Tā ir gatava piekrist vispārējiem noteikumiem, tas ir, nomas maksai atkarībā no kadatsrālās vērtības un nomas ilgumam – 50 gadi. Viņš prognozēja, ka valdības lēmums par termināļa projektu būs pozitīvs. Ja valdība akceptēs šo ieceri, termināli varētu uzbūvēt divu gadu laikā. To gan lielākoties izmantos airBalltic, jo, kā izteicās R. Fliks, citas aviosabiedrības lidostai Rīga būs ērtāk apkalpot pašreizējā lidostas terminālī.
Vietā, kur airBaltic ir plānojusi uzbūvēt jaunu termināli, šobrīd atrodas Rīgas Aviācijas muzejs ar 40 gadu ilgu vēsturi. Tāds ir vienīgais Baltijā un viens no lielākajiem visā Eiropā.
Atsķirībā no citiem muzejiem tas eksistē bez jebkāda valsts atbalsta. Rīgas Aviācijas muzeja direktors Viktors Talpa par tā turpmāko likteni ir noraizējies. Viņš Neatkarīgajai atzinās, ka lielāko daļu informācijas par airBaltic iecerēm Aviācijas muzeja vietā būvēt termināli guvis no preses. Lidostas Rīga vadība līdz vakardienai nekādu konkrētu un pieņemamu risinājumu neesot piedāvājusi. Pārvietot Aviācijas muzeju ar visiem tā eksponātiem – lidmašīnām – nav vienkārši. Tās nav sērkociņu kastītes, kuras var salikt čemodānā un aiznest uz citu vietu. Turklāt šo muzeju nedrīkst izvietot neapsargātā teritorijā, kā varbūt ir iedomājušies termināla iecerē ieinteresētie.
"Tādā gadījumā no eksponātiem divu nedēļu laikā nekas pāri nepaliks. Taču Aviācijas muzejs ir unikāls Baltijai. Tas ir gatavs tūrisma objekts, ar ko Latvija varētu būt interesanta citām valstīm. Taču to gatavojas ar vieglu loku noslaucīt no zemes virsas. Ceru uz sabiedrības atbalstu šī muzeja saglābšanā," sacīja V. Talpa.