Sola pārveidot Hipotēku banku
Latvijas valdība Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) sola pārveidot Latvijas Hipotēku un zemes banku (LHZB) un uzņēmējdarbības finansēšanu un citus nacionālās attīstības projektus koncentrēt atsevišķā ar attīstības darbību saistītā iestādē, kas tiks pakļauta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), lasāms publiskajā telpā pieejamā Latvijas valdības un SVF jaunā nodomu protokola projektā.
Par jauno nodomu protokolu starp Latvijas valdību un SVF šodien plānojusi lemt Saeima. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš (JL) Neatkarīgajai pieļāva, ka, iespējams, šā jautājuma izskatīšana var tikt atlikta uz nākamo ceturtdienu. "Tas ir saistīts ar procedūras jautājumu. Ja kaut vai vienam deputātam būs iebildumi par tā izskatīšanu šodien, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis jautājums tiks atlikts līdz nākamajai sēdei," skaidroja G. Bērziņš.
Veidos attīstības banku
2009. gada 24. novembrī valdībai bija jāizšķiras starp diviem variantiem – pārveidot Hipotēku banku par attīstības banku vai veidot jaunu finanšu institūciju valsts atbalsta programmu apkalpošanai, saglabājot LHZB kā komercbanku bez valsts atbalsta vai to pārdot. Valdība izšķīrās par labu Hipotēku bankas pārveidei par attīstības banku.
Saskaņā ar valdības akceptēto koncepciju, Hipotēku bankai līdz 2013. gadam komercdarbība ir pilnībā jāpārtrauc. Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko Neatkarīgajai skaidroja, ka komercdarbības pārtraukšana nozīmē komerckredītu izsniegšanas pārtraukšanu un jau šobrīd banka to īsteno – banka izsniedz aizdevumus tikai esošajiem klientiem atbilstoši esošajam aizdevuma apjomam un bankas pašreizējo komerciālo klientu esošo aizdevumu restrukturizācijai. Savukārt citi bankas pakalpojumi kā, piemēram, noguldījumu pieņemšana, bankas karšu izsniegšana un apkalpošana, pensiju izmaksa saglabājas.
Par to, pēc kāda modeļa LHZB strādās nākotnē, valdība vēl lems. Vēstulē SVF Latvija solījusies rīcības plānu pieņemt līdz maijam.
Valdības apstiprinātajā koncepcijā minēts, ka Latvijas Hipotēku un zemes banka (ja nosaukums netiks mainīts) kā valsts kapitālsabiedrība – kredītiestāde vai, tālākā perspektīvā, speciāla finanšu institūcija – nākotnē sniegs valsts atbalstu valsts programmās gan tiešā veidā, gan arī netieši – izmantojot komercbanku vai citu privātā sektora institūciju starpniecību. Neatmaksāto komerciālā kredītportfeļa atlikumu pēc 2013. gada 31. decembra plānots pārdot vai nodot apkalpošanā citai finanšu institūcijai. Savukārt LHZB reģionālo pārstāvniecību tīkls tiešai klientu apkalpošanai tiks saglabāts. Šobrīd Hipotēku bankai ir 27 filiāles un 10 norēķinu grupas dažādos Latvijas reģionos, kas nodrošina klientu apkalpošanu visā Latvijas teritorijā.
Atbilstoši izsniegto komercaizdevumu atmaksai līdz 2012. gadam tiks veikta pakāpeniska sindicēto aizdevumu atmaksa saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Savukārt līdz brīdim, kamēr netiks izstrādāts plāns, kā risināt ienākumus nenesošo aktīvu problēmu, Latvija vēstulē SVF solījusies atturēties no jaunu ārvalstu aizņēmumu piesaistes LHZB.
Vēstuli nekomentē
Tajā pašā laikā Latvijas un SVF nodomu protokolā ir minēts, ka "mēs (t. i. Latvija) plānojam attīstības pamatdarbību – MVU finansēšana, uzņēmējdarbības uzsākšana, infrastruktūra un citi nacionālās attīstības projekti – koncentrēt atsevišķā ar attīstības darbību saistītā iestādē, kas tiks pakļauta FKTK uzraudzībai (tās ieviešanai var būt nepieciešami grozījumi tiesību aktos)". Lai gan vēstulē nav minēts, ka šī jaunā iestāde tiks veidota uz LHZB bāzes, gan Finanšu ministrija, gan LHZB vadība Neatkarīgajai apgalvoja tieši to.
"Scenārijs paredz bankas darbības refokusāciju, samazinot komercbankas darījumus un koncentrējot bankas darbību, lai attīstītu tautsaimniecībai būtiskos virzienus – MVU finansēšana, uzņēmējdarbības uzsākšana, infrastruktūras finansēšana u.c. nacionālās attīstības projekti. Pārveides gaitā Hipotēku banka turpinās realizēt atbalsta programmas. Tiks uzsāktas arī jaunas programmas, kuras realizēs gan tieši, gan ar komercbanku starpniecību. Turpmākai darbībai pastāv varianti, kā to darīt – ir iespējas to darīt gan bankas formā, gan nebankas formā, bet jebkurā gadījumā uz Hipotēku bankas bāzes un ar FKTK uzraudzību. Likumdošanas grozījumi, iespējams, būs vajadzīgi, jo šobrīd normatīvie akti neparedz šādas specifiskas institūcijas esamību, bet ir jābūt regulējumam, lai Latvijas valsts varētu veikt ieguldījumus šādā attīstības bankā vai institūcijā," Neatkarīgajai skaidroja Finanšu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace.
Tā kā G. Bērziņa rīcībā vakar nebija nekādas informācijas par situāciju Hipotēku bankā, viņš nevarēja komentēt, kas īsti ir domāts Latvijas un SVF nodomu protokolā saistībā ar LHZB.
Arī R. Paņko nevarēja komentēt Latvijas un SVF nodomu protokola projektu, uzsverot, ka tas ir ierobežotas pieejamības un tāpēc nav viņa rīcībā. Taču pat tādā gadījumā, ja nodomu protokola projektā minētais tiek apstiprināts pašreizējā redakcijā, tas, viņaprāt, nerada nekādas problēmas ne Hipotēku bankai, ne Latvijai.
Bankas finanses
Hipotēku bankas bruto aktīvu apjoms pērnā gada deviņos mēnešos ir pieaudzis par par 7%, sasniedzot 1,03 miljardus latu, savukārt kredītportfelis 2009. gada deviņu mēnešu laikā ir samazinājies par 1%, līdz 723,8 miljoniem latu. Hipotēku banka pagājušā gada deviņos mēnešos zaudējusi 11,9 miljonus latu.
No koncepcijas izriet, ka darījumu saistības pret finanšu institūcijām un citiem kreditoriem 2010. gada 1. janvārī bija 355 miljoni latu. R. Paņko informēja, ka pērn janvārī tika palielināts Hipotēku bankas pamatkapitāls par 29,5 miljoniem latu un gada beigās par vēl 43 miljoniem latu. Koncepcijā arī minēts, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju, kapitāla palielināšanas jautājums bankai būs aktuāls jau 2010. gada 1. ceturkšņa beigās.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece uzsvēra, ka LHZB vienīgais akcionārs ir valsts un visas bankas pastāvēšanas laikā valsts jau sniedz tai finansiālu atbalstu, t. i., palielina kapitālu. Lai valsts efektīvāk realizētu attīstības funkcijas, saskaņā ar V. Dombrovska valdības deklarāciju, kā arī vienojoties ar starptautiskajiem donoriem, ir pieņemts lēmums par LHZB pārveidi. "Neskatoties uz to, ka tiek risināts jautājums par bankas pārveidi, ir nepieciešams stiprināt bankas kapitālu situācijā, kad ir vērojama ekonomiskā lejupslīde, kā rezultātā pieaug kredītrisks un krītas aizņēmēju maksātspēja. Parasti akcionāri (šajā gadījumā valsts) palielina kapitālu. Valsts plāno palielināt bankas kapitālu, lai segtu iespējamo kredītrisku gan attīstības daļai, gan komercdaļai," skaidroja A. Dravniece.