ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) pērn guvusi rekordlielu - 52,1 miljardu dolāru (25,2 miljardu latu) - peļņu, pat neskatoties uz iztērētajiem līdzekļiem banku glābšanai no finanšu sabrukuma, teikts otrdien izplatītajā FRS paziņojumā.
Laikraksts "Washington Post" iepriekš vēstīja, ka FRS peļņa pērn sasniegusi 45 miljardus dolāru. ASV Centrālā banka pērn spēlēja galveno lomu centienos stimulēt valsts ekonomiku smagās recesijas laikā, tērējot miljardiem dolāru pretrunīgajām finanšu institūciju glābšanas programmām.
Par to vēsta financenet.
FRS ASV budžetā par 2009.gadu iemaksās 46,1 miljardu dolāru (22,3 miljardus latu). Iepriekš visu laiku lielākā peļņa tika reģistrēta 2007.gadā, kad FRS nopelnīja 34,6 miljardus dolāru (16,7 miljardus latu).
Laikraksts arī vēsta, ka ienākumi, kas gūti, galvenokārt pateicoties bankas agresīvajiem obligāciju pirkšanas pasākumiem, lai samazinātu procentu likmes un stimulētu izaugsmi, ir ievērojami lielāki par prognozēto ASV banku "Bank of America", "Goldman Sachs" un "JP Morgan" peļņu kopā.
Šie rezultāti arī sniedz atbalstu ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas apgalvojumiem, ka FRS veiksmīgi īstenojusi radikālos iejaukšanās pasākumus ASV ekonomikā un aizsargājusi Amerikas iedzīvotājus.
Papildus obligācijām ASV Centrālā banka arī guva ienākumus no izsniegtajiem ārkārtas aizdevumiem bankām un finanšu institūcijām, no kurām daļa pērn jau atmaksāja miljardiem dolāru un procentu maksājumus.
"Washington Post" arī vēsta, ka FRS vadītājs Bens Bernanke 2010.gadam saņēmis nelielu algas paaugstinājumu, tādējādi viena no ASV ietekmīgākajiem cilvēkiem gada atalgojumam sasniedzot vien 199 700 dolārus (96 654 latus), neparedzot prēmijas.
Bernankes alga ir pilnīgs pretstats vairākus miljonus dolāru vērtajām prēmijām, ko saņem vairāki lielāko banku vadītāji, tādējādi izraisot sabiedrības sašutumu.