Būvniecības apjoms ir sarucis stipri vairāk, nekā rāda oficiālā statistika, jo iepriekšējos gados neviens neuzskaitīja pelēkās uzņēmējdarbības daļu visos purvos un pļavās, kur kaut kas haotiski tika būvēts, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv'' saka būvniecības uzņēmuma "Skonto būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
Kā ziņots, saskaņā arī Centrālas statistikas pārvaldes datiem 2009.gada deviņos mēnešos būvniecības apjomi Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 34,1%.
"Samazinājums ir stipri lielāks par šiem 30%. Krituma apjomu visprecīzāk varētu pateikt būvmateriālu tirgotāji, jo viņi materiālus pārdeva gan legālajiem būvniekiem, gan "pelēkajiem"," norāda Rāvis.
Būvnieks uzskata, ka 2010.gads būs izšķirošs daudzām būvniecības nozares kompānijām. "Daudziem uzņēmumiem 2010.gads būs liktenīgs," uzsver Rāvis.
"2009.gadā neviens liels infrastruktūras objekts, kas varētu uzlabot būvniecības nozares uzņēmēju situāciju, kā arī piesaistīt darbaspēku, nav uzsākts. Pagājušais gads celtniecības uzņēmumiem, būvmateriālu ražotājiem ir zaudēts - strādājām vai nu ar iepriekšējos gados noslēgtajiem līgumiem vai beidzām to darīt, klāt nāca vien mazi nieciņi,'' skaidro uzņēmējs.
Viņš norāda, ka šogad būvniekiem būtu jāstrādā ar objektiem, kas iegūti konkursos vai par kuriem noslēgti līgumi 2009.gadā, taču tādu līgumu nav daudz. "Daudz kas nozarē būs atkarīgs no tā, kāds valsts un pašvaldības institūcijām būs finansējums," vērtē Rāvis.
Lai atdzīvinātu Latvijas ekonomiku un arī būvniecības nozari, valstij būtu jāveicina infrastruktūras objektu - dzelzceļa, ceļu, lidostas, ostu - attīstība, uzskata būvnieks. "Cenas infrastruktūras būvniecības pakalpojumiem patlaban ir ļoti labas gan pasaulē, gan pie mums. Ārvalstīs šo iespēju izmanto. Kritušās ir arī būvmateriālu cenas, taču parādījusies tendence tām palielināties," skaidro Rāvis.
"Valstij ir absolūti nepareizi gaidīt, ka pirmie sāks privātie un mēģinās kaut ko ieguldīt infrastruktūrā un kustinās ekonomiku. Tieši valdībai ir jāveido aktivitāte, un tad varbūt sakustēsies arī privātie, arī bankas, iespējams, sāks finansēt," uzsver būvnieks.