Pagājušajā nedēļā kāds pievācis apmēram 25 miljonus eiro, kurus Valsts kase pārdevusi Latvijas Bankai, bet kuri LB valūtas rezervēs tomēr nav nonākuši. Bēgšana no latiem un valūtas pievākšana ir dažādi apzīmējumi neticībai, ka Latvijas ekonomika šogad varētu sākt atkopšanos.
No otras puses, šī neticība un tai atbilstoša rīcība ir pietiekams pamats, lai nekāda atkopšanās nebūtu iespējama. To lieku reizi apliecina pēdējā pusotra gada notikumi Latvijā. Tās ekonomiskā sabrukuma sākumu var precīzi datēt ar 2008. gada septembra pēdējo nedēļu, kad LB nācās atpirkt pašas emitētos latus un samazināt savas ārvalstu valūtas rezerves par 43,5 miljoniem eiro. Turpmākajās nedēļās aizplūstošās valūtas straume pieņēmās spēkā, un gads beidzās ar –1,08 miljardiem eiro LB bilancē. Gada beigas nebūt nenozīmēja šīs straumes apsīkumu. Līdz 2009. gada pirmajai nedēļai jau 2009. gada zaudējumi bija pārsnieguši 900 miljonus eiro, taču šis brīdis bija pagrieziena punkts. Kopš tā laika valūtas straume pavērsās uz LB un gadu tā noslēdza ar nieka –30,36 miljoniem eiro, t. i., praktiski bez zaudējumiem uz 2008. gada fona. Šī gada pirmā darba nedēļa noslēdzās ar +5 miljoniem eiro, taču šie skaitļi diemžēl neparāda patieso situāciju Latvijas ekonomikā.
Vai mums piedos blēdību?
LB valūtas rezerves līdzīgi visai valstij barojas no Starptautiskā valūtas fonda un tā sapulcināto kreditoru kompānijas aizdevuma. Ja Latvija 2008. gada decembrī nebūtu noslēgusi līgumu ar kreditoriem, tā nebūtu pārcietusi 1,08 miljardu eiro aizplūšanu bez valsts maksātnespējas atzīšanas. Kreditori izglāba Latvijas maksātspēju, atsūtot naudu jau pašās pēdējās 2008. gada dienās. Ar to maksātspējas uzturēšanai pietika, bet balansēšana uz maksātnespējas robežas turpinājās līdz nākamiem lielajiem naudas pievedumiem apmaiņā pret
valsts 2009. gada budžeta grozījumiem, kuri ietvēra arī pensiju samazināšanu. No kreditoru viedokļa raugoties, ir pilnīgi vienalga, ko nosaukt par blēdību – pensiju samazināšanu vai samazinājuma atcelšanu un naudas atdošanu pensionāriem. Bez pensiju samazināšanas Latvija nebūtu saņēmusi jūnija aizdevumu, tāpēc būtu dīvaini, ja kreditori turpinātu kreditēt Latviju pēc pensiju palielināšanas bez citu valdības izdevumu atbilstošas samazināšanas. Tiktāl biznesa loģika, bet var jau būt, ka Latvija vēl kādu aizdevuma daļu tiešām dabūs sakarā ar lielvalstu vienošanos par pasaules dalīšanu to ietekmes sfērās vai, vienkāršāk sakot, ar Latvijas ietilpšanu Eiropas Savienībā.Tomēr uzņēmēji nepaļaujas uz šādu biznesa aprindās nepieņemamu žēlsirdību un cenšas evakuēt savus aktīvus no Latvijas.
Ko slēpj skaitļi?
Pozitīva valūtas plūsma uz LB joprojām pastāv tāpēc, ka Latvijas Valsts kase konvertē aizlienēto valūtu latos, jo lielākā daļa valsts saistību pret pensionāriem, kalpotājiem, preču piegādātājiem utt. ir izteiktas latos. Tajā pašā laikā privātie valūtas tirgus dalībnieki konvertē latus valūtā. Valsts kase informēja Neatkarīgo, ka pagājušā gada decembrī iepirkusi 181,6 miljonus latu, kas atbilst aptuveni 260 miljoniem eiro pēc LB uzturētā kursa. Tomēr LB rezerves šajā laikā papildinājās ar tikai 215 miljoniem eiro. Šis gads sākās ar citu – un jau graujošu – attiecību starp tiem valūtas daudzumiem, kurus Valsts kase pārdeva un LB nopirka. Proti, Valsts kase bija pārdevusi 29,8 miljonus eiro, no kuriem līdz LB rezervēm nonāca 5 miljoni jeb 1/6 daļa. Protams, gada pirmās nedēļas rezultātu nevar mehāniski attiecināt uz visu sekojošo gadu, taču bēgšana no latiem labi iekļaujas tajā kopainā, kādu uz 2010. gada sākumu ir sarūpējusi Valda Dombrovska vadītā Latvijas valdība komplektā ar Saeimu un Latvijas Banku.
Kā saprast paskaidrojumu?
LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis situācijas komentāru sāka ar uzsvaru, ka LB "intervences jeb darījumi valūtas tirgū ir pasīvi. Proti, LB šādus darījumus neplāno, bet īsteno" atbilstoši valūtas tirgus dalībnieku pasūtījumiem. Kas tad nosaka, vai pasūtīta tiks valūtas pirkšana vai pārdošana? "Galvenais faktors, kas noteicis intervenču apjomus 2009. gadā, ir riska uztvere un uzticība Latvijai, kas vienmēr sašūpojās līdz ar neskaidrību par budžetu, politisko nestabilitāti, pretrunīgiem ietekmīgu personu izteikumiem par ekonomikas stabilizācijas programmu un pakāpeniski atgriezās līdz ar noteiktību budžeta politikā un ekonomisko rādītāju lēnu uzlabošanos," skaidroja M. Grāvītis, it kā atbildot uz jautājumu par pavisam citu laika posmu – par šā gada pirmo nedēļu.
Tālāk – vēl divdomīgāk: "Jau šobrīd labi iespējams novērtēt, cik liela nozīme ekonomikas stabilizēšanai ir bijusi valsts finanšu sakārtošanas procesam, tajā skaitā šā gada budžeta pieņemšanai, kas atbilst ar aizdevējiem panāktās vienošanās ietvaram." Tādā gadījumā tikpat "labi iespējams novērtēt" vairāku desmitu miljonu latu pārdošanu atpakaļ LB kā sekas faktam, ka Satversmes tiesas spriedums padara valsts 2010. gada budžetu par domrakstu – par prāta vingrinājumu nākamā budžeta varianta sastādīšanai. Kā zināms, iepriekš Latvija pieredzēja trīs dažādus 2009. gada budžetus, ko bija pieņēmusi viena un tā pati Saeima.