Līdz 2011. gada 1. jūlijam Latvijā tiks izveidota nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas sistēma, paredz šodien valdībā atbalstītā koncepcija par efektīva patērētāju tiesību aizsardzības mehānisma izveidi nebanku kreditēšanas jomā.
Izstrādātā koncepcija paredz ieviest nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas sistēmu Latvijā, kas galvenokārt nodrošinātu preventīvos pasākumus to tirgus dalībnieku izslēgšanai no tirgus, kuru darbība apdraud patērētāju tiesiskās un ekonomiskās intereses. Papildus tam licencēšanas sistēmas ieviešana ļautu sekot līdzi norisēm nebanku kredītu devēju tirgus attīstībā un ātri reaģēt uz patērētājiem nelabvēlīgām tirgus izmaiņām un tendencēm.
Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju piedāvā trīs variantus ar atšķirīgu pieeju nebanku kreditoru licencēšanas modelim atkarībā no personu loka, kam būs ļauts piešķirt kredītu patērētājam.
EM rekomendē variantu, kas piedāvā, ka licence jāsaņem komersantam, kas piedāvā finanšu kreditēšanas pakalpojumus (naudas aizdevumus) patērētājiem, bet nav uzskatāms par kredītiestādi - banku vai elektroniskās naudas institūciju.
Komersants sniedz kreditēšanas pakalpojumu, ja tas, noslēdzot līgumu ar patērētāju, izsniedz naudas aizdevumu - patēriņa kredītu, kredītu pret ķīlu, piemēram, lombardu pakalpojumi, aizdevums konkrētas preces iegādei, finanšu līzings, hipotekārais kredīts.
Šī varianta ieteikums balstās uz vairākām priekšrocībām patērētājiem, proti, drošāku, uzticamāku kreditēšanas pakalpojumu tirgu, publiski pieejamu informāciju par licencētiem kredītu devējiem. Tas veicinās pakalpojumu sniedzēju kompetenci un līdz ar to arī patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa paaugstināšanos, ierobežos bezatbildīgu aizņemšanos, izmantojot objektīvu kredītriska izvērtējumu.
Arī pakalpojumu sniedzējiem būs zināmas priekšrocības - tirgus dalībnieki varēs paļauties, ka arī citi konkurenti ir godprātīgi un ievēro normatīvo aktu prasības, uzlabosies kopējā kredītu devēju tirgus reputācijas. Negodprātīgu uzņēmumu darbības tirgū veido negatīvu viedokli par pakalpojumu tirgu kopumā un var izpausties kā neuzticība pakalpojumu sniedzējiem gan no patērētāju, gan darījumu partneru puses.
EM rosinātais variants paredz, ka licences iegūšanai tiek piemērotas minimālas prasības, lai nepamatoti neierobežotu konkurenci, ir pieejama publiska informācija par tirgū esošiem konkurentiem, kas palīdz analizēt tirgus attīstību un plānot savu uzņēmējdarbības stratēģiju. Licencēto kredītu devēju turpmāka iekļaušana Kredītu reģistrā veicinās atbildīgu aizdošanu un objektīvāku patērētāju kredītspējas izvērtējumu.
Savukārt valstij būs iespēja novērst pārkāpumus priekšlaicīgi. Pārkāpumi tiks novērsti, pirms tie vērsti pret patērētājiem, radot nelabvēlīgas sekas valstij. Valsts varēs efektīvi īstenot uzraudzību, kas balstīta uz riska vadību. Tiks atvieglota nebanku kredītu devēju uzraudzība, izslēdzot no kredītu devēju loka fiziskas personas. Samazināsies izskatāmo sūdzību skaits, tādējādi atvieglojot valsts darba resursus, kas skata sūdzības un pieņem lēmumus, un samazinot iestāžu administratīvos izdevumus sūdzību izskatīšanai ilgtermiņā. EM ieteiktais variants paredz mazākus izdevumus sistēmas ieviešanai un uzraudzībai.
Koncepcija tāpat paredz divus variantus nebanku kreditoru licencēšanas mehānisma ieviešanas un uzraudzības iestādes noteikšanai. EM rekomendē noteikt Patērētāju tiesību aizsardzības centru par atbildīgo iestādi, ņemot vērā tā kompetenci patērētāju tiesību uzraudzībā finanšu pakalpojumu jomā.
Koncepcija paredz, ka licence nebūtu jāsaņem, ja personas darbība neatbilst saimnieciskas darbības kritērijiem, tas ir, neizpildās vismaz viens no Komerclikuma 1.panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem - sistemātiskums, patstāvība vai atlīdzība. Tāpat licenci neizsniegtu, ja persona (komersants) nenodrošina naudas aizdevumu izsniegšanu patērētājam, bet, piemēram, ja tie piedāvā iegādāties savas preces vai pakalpojumus uz nomaksu.
Licenci nevajadzētu izsniegt, ja kreditēšanas pakalpojumi ir pieejami ierobežotam klientu lokam bez procentiem vai ar procentu likmēm, kas ir zemākas nekā tirgū pārsvarā esošās likmes, uz noteikumiem, kas ir izdevīgāki nekā tirgū pārsvarā izmantotie un kurus plašai sabiedrībai nepiedāvā. Tādi ir, piemēram, darba devēju piešķirtie kredīti saviem darbiniekiem vai organizāciju, kas izveidotas savu biedru savstarpējam labumam un darbojas sociāla mērķa labā, tikai saviem biedriem piešķirtie aizdevumi.
Ilgākā laika periodā izvērtējama arī nepieciešamība licencēt komersantus, kas piedāvā iegādāties savas preces vai pakalpojumus uz nomaksu.
Lai iegūtu licenci patērētāju kreditēšanai, kredītu devējam jāatbilst konkrētiem kritērijiem - pamatkapitāla prasības pirms un pēc licences saņemšanas, prasības attiecībā uz pamatkapitālā ieguldīto finanšu līdzekļu tiesisku ieguvi, kredītu devējam jābūt labai reputācijai, pakalpojumam un par to sniegtajai informācijai jāatbilst Latvijā spēkā esošajiem patērētāju aizsardzības normatīvajiem aktiem. Piemēram, iesniegtajiem kreditēšanas līgumu projektiem jāatbilst normatīvo aktu prasībām un aizdevuma un gada procentu likmei jābūt aprēķinātai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par patērētāja kreditēšanas līgumu un norādītai skaidrā, patērētājam saprotamā un nemaldinošā veidā.
Pirms licences iegūšanas tiks izvērtēta līdzšinējā darbība patērētāju kreditēšanas jomā, ja tāda ir, tostarp veikto pārkāpumu daudzums un būtiskums, sadarbība ar uzraudzības iestādi pārkāpumu novēršanā, atbildīga aizdošana un klienta maksātspējas izvērtēšana.
Plānots, ka licenci izsniegs uz nenoteiktu termiņu. Uzraudzības iestāde var anulēt kredītu devēja licenci (atļauju) pie noteiktu kritēriju neizpildes. Licencēšanas sistēmas ieviešana sniegs iespēju apzināt nebanku kredītu devējus piesaistīt tos Kredītu reģistram, tādejādi paplašinot tajā iekļauto informāciju par Latvijas iedzīvotāju kredītsaistībām un veicinot atbildīgu aizdošanu.
Nebanku kredītu devējiem pastāv īpašs regulējums arī citviet pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā (ES). Kā veiksmīgākos piemērus no ES valstīm EM min Lielbritāniju un Īriju, kurās pastāv kredītu devēju licencēšanas sistēma.
Lai licencēšanas sistēma varētu pilnvērtīgi sākt darboties ar 2011.gada 1.jūliju, tas ir, kad tirgū visiem esošiem licencēšanas subjektiem jābūt licencētiem, licencēšanas sistēmas ieviešanai nepieciešamie normatīvie akti jāpieņem līdz 2010.gada 31.decembrim, ņemot vērā, ka tirgus dalībniekiem nepieciešams sešu mēnešu pārejas periods.
Patlaban saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu ar patērētāja kreditēšanu var nodarboties jebkura persona, kas piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu, tostarp kredītu nekustamā īpašuma iegādei, kredīta noformējumu kā atliktu maksājumu, aizdevumu vai citu finansiālu vienošanos. Līdz ar to patlaban ar patērētāju kreditēšanu var nodarboties ikviens, sākot no fiziskajām personām, kuras saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam, līdz pat kapitālsabiedrībām.
Tiesiskais regulējums nebanku sektora kreditēšanas jomā jau vairākus gadus ir izveidots gan no patērētāju tiesību aizsardzības, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, gan no nodokļu maksātāju viedokļa, turklāt tiesiskais regulējums regulāri tiek pilnveidots.
Tomēr, ņemot vērā datus par iedzīvotāju nenokārtotajām parādsaistībām un banku pieaugošo piesardzību pret kredītu izsniegšanu, prognozējams, ka palielināsies patērētāju pieprasījums pēc nebanku sektora kredītdevēju pakalpojumiem. Tāpēc palielinās nepieciešamība izveidot efektīvu šīs jomas uzraudzības mehānismu Latvijā.
Patlaban galvenās problēmas nebanku kreditēšanas jomā ir negodprātīgu kreditoru esamība tirgū, patērētājus apdraudošu kreditēšanas pakalpojumu attīstība, nezināms uzraugāmo personu loks un bezatbildīga un/vai uz nepilnīgu informāciju balstīta kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšana.