Īstu "karu” politiķiem pieteikusi Nodokļu maksātāju biedrība (NMB). Nevalstiskā organizācija turpmāk prasīs konkrētu atbildību no Saeimas frakcijām, to pārstāvētajām partijām, kā arī konkrētiem politiķiem par pašreizējo Publiskā iepirkumu likuma redakciju.
Iespējams, ka šāda apņemšanās arī nebūtu nekas jauns, ja ne fakts, ka biedrība izdomājusi arī neparastu metodi kā pieprasīt no politiķiem atbildību. Organizācija nolēmusi priekšvēlēšanu laikā par politiķiem un viņu pieņemtajiem lēmumiem izplatīt patiesu informāciju publiskajā telpā.
Šādu ceļu organizācija nolēmusi iet pēc tam, kad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija noraidījusi virkni iepriekš iesniegtu biedrības priekšlikumu publisko iepirkumu procedūras uzlabošanai.
Nodokļu maksātāju biedrība uzskata, ka jāatgriežas pie sākotnējām Publisko iepirkumu likuma normām, kuras noteica – atklāti konkursi valsts un pašvaldību iestādēm jārīko visiem iepirkumiem, kas pārsniedz 10 000 latu slieksni.
Vēstulē biedrībai komisijas vadītājs Vents Amands Krauklis atsaucies uz pēdējiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas esot „kompromisa variants”, jo gatavots triju mēnešu garumā, „tajā skaitā darba grupu un komisiju sēdēs ar plašu nevalstisko organizāciju pārstāvju piedalīšanos.” Biedrības vadītāju Aigaru Krīgali vēstulē īpaši aizskārusi frāze: „Uzskatām, ka vienas nevalstiskās organizācijas ierosinājums nevar būt par pamatu likumprojekta atvēršanai.”
„Uz šo es Kraukļa kungam un visai viņa vadītajai komisijai varētu atbildēt tā. Tas vien, ka kādi grozījumi ir gatavoti trīs mēnešus, bet vērā ņemti vien dažu, īpaši uzaicinātu „pozitīvistu” viedokļi, nav nekāds arguments, lai pieņemtu korupciju veicinošu Publisko iepirkumu likumu,” saka NMB vadītājs, kurš no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmis atzinīgu vērtējumu saviem iepriekš iesniegtajiem priekšlikumiem.
Krīgalis norāda, ka šoreiz politiķiem vairs nepietikšot ar argumentu, ka likumprojektu „nevar atvērt”, jo pret to ir tikai viena sabiedriska organizācija. „Uzņēmēji ir nokaitināti, jo visiem ir skaidrs, ka pašreizējais Publisko iepirkumu likums arī ir visas korupcijas sakne. Sevišķi pašvaldībās,” norāda Nodokļu maksātāju biedrības vadītājs. Viņš ir pārliecināts, ka starp uzņēmējiem atradīsies arī tādi, kas būs gatavi sponsorēt īstas patiesības kampaņas, lai panāktu izmaiņas likumā. Galu galā, iespēja piedalīties godīgos konkursos ir atņemta visiem uzņēmējiem, nevis tikai vienas biedrības biedriem. Tāpēc tas esot īsts „krusta karš”, kurā jāiesaistās visiem uzņēmējiem, kas jelkad vēl Latvijā grib uzvarēt kādā godīgā konkursā, uzsver Krīgalis.
Tiesa, Nodokļu maksātāju biedrība ir nolēmusi politiķiem dot vēl vienu iespēju. Tādēļ nosūtījusi visām Saeimas frakcijām vēstuli, ar lūgumu vēlreiz izvērtēt Publisko iepirkumu likumu un biedrības piedāvātos grozījumus. Taču, ja nekas šajā sakarā netikšot darīts jau tuvākajā laikā, biedrība sākšot plānot nevis vienkāršas aktivitātes, bet gan „priekšvēlēšanu aktivitātes”, kas varētu izrādīties visnotaļ nepatīkamas tiem politiķiem un partijām, kuri nevēlas ieklausīties „vienas nevalstiskas organizācijas ierosinājumā”.
Atbildība tikšot prasīta no visiem politiķiem, kas iestāsies pret biedrības ierosinātajiem grozījumiem neatkarīgi no partejiskās piederības. „Es zinu, ka būs tādi, kas apgalvos, ka šī, piemēram, ir kārtējā „Jaunā laika” vai „Vienotības” priekšvēlēšanu akcija, kas vērsta pret viņu politiskajiem pretiniekiem. Tomēr tā vis tas gluži nav. Ja šo partiju politiķi neatbalstīs mūsu priekšlikumus, tie būs pirmie, pret kuriem vērsīsimies,” saka Krīgalis. Viņš norāda, ka šoreiz runa nav vis par kādas konkrētas partijas vai politiskā spēka interesēm, bet gan visiem Latvijas uzņēmējiem un biznesu kopumā. Tāpēc šī nebūšot tā reize, kad kāds varēs vienlaikus gozēties „korupcijas apkarotāju” saulītē, bet aizmuguriski balsot par korupciju veicinošiem likumiem.
„Partijām būs jāizvēlas, kurā pusē tās vēlas būt – kalpot sabiedrībai vai saviem saimniekiem. Bet mēs, savukārt, parūpēsimies, lai par šo izvēli uzzina pēc iespējas vairāk cilvēku,” biedrības pozīciju skaidro Aigars Krīgalis.