Valsts galvojumu izsniegšanas un uzraudzības kārtība uzņēmumu ņemtajiem kredītiem nav saskaņota ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kas šajā jautājumā bijis noraidošs.
Kārtību, kas paredz nodrošināt komersantiem finanšu resursu pieejamību pašreizējā ekonomiskajā situācijā, izsniedzot valsts galvojumus 250 miljonu latu apmērā, valdība skatīja jau maijā, un tad tika nolemts, ka tā vēl ir jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Ekonomikas ministriju, vienlaikus saņemot saskaņojumu no SVF.
Tāpēc, kamēr netiks saņemts SVF saskaņojums, šis jautājums netika virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā un izskatīšanai šodienas valdības sēdē bija iesniegts normatīva grozījums par termiņa pagarinājumu.
Tomēr FM pārstāvi šī jautājuma izskatīšanu sēdes sākumā lūdza izņemt no dienas kārtības, jo "tas esot zaudējis aktualitāti".
Noprotams, ka nākamās nedēļas, 8.septembra, sēdē valdībai būs jāpieņem lēmums par tālāko šī jautājuma virzību.
LETA jau ziņoja, ka iepriekš sagatavotie noteikumi paredzēja kārtību, kādā finanšu ministrs valsts vārdā sniedz galvojumus bankām 250 miljonu latu apmērā par Latvijā reģistrētu komersantu kredītiem un 100 miljonu latu apmērā par komersantiem izsniegtajiem kredītiem, par kuriem saņemta Latvijas Garantiju aģentūras garantija.
Tāpat normatīvs paredzēja kārtību, kādā tiek veikta galvojumu apkalpošana un uzraudzība, lai samazinātu vispārējos ekonomiskos riskus, izvairītos no sociālekonomiskās krīzes vai mazinātu tās ietekmi un nodrošinātu finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijā.
Kā skaidro Finanšu ministrija, pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir nepieciešams veicināt finanšu līdzekļu pieejamību komersantiem, lai varētu sekmīgi attīstīt komercdarbību.
Uz galvojumu varēs pretendēt Latvijā reģistrēts kredītņēmējs, kam nav pasludināts maksātnespējas process, kam netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tā komercdarbība nav izbeigta vai saskaņā ar Uzņēmumu reģistra informāciju tas neatrodas likvidācijas procesā, paredz noteikumi.
Galvojumu sniedz bankām par kredītņēmēju kredītiem, kuru maksimālais apmērs nepārsniedz kredītņēmēja kopējos ikgadējos izdevumus par algām 2008.gadā un kas izsniedzami ilgtermiņa ieguldījumiem, kuri saistīti ar jaunas komercdarbības uzsākšanu vai esošas komercdarbības turpināšanu un paplašināšanu, produkcijas dažādošanu ar jauniem produktiem vai ražošanas procesa būtisku maiņu.
Tāpat garantija paredzēta kredītiem, kas izsniegti apgrozāmajiem līdzekļiem.
Ilgtermiņa ieguldījumu attiecināmās izmaksas ir aprīkojuma un tehnoloģisko iekārtu iegāde, tostarp to piegāde, uzstādīšana un apkalpojošā personāla instruktāža, ieguldījumu izmaksas nemateriālos aktīvos tehnoloģijas nodošanai, iegādājoties patenttiesības, licences vai nepatentētas tehnoloģiskas zināšanas. Mazajiem un vidējiem komersantiem šādas izmaksas ir pieļaujamas 100% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, lielajiem komersantiem - līdz 50% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Noteikumi paredzēja, ka galvojumu sniedz līdz 80% apmērā no nenodrošinātās kredīta pamatsummas un tā minimālais apmērs ir 1,5 miljoni latu, maksimālais apmērs apgrozāmo līdzekļu finansēšanai ir pieci miljoni latu, bet maksimālais kopējais apmērs vienam kredītņēmējam ir 15 miljoni latu.
Maksimālais galvotā kredīta atmaksas termiņš apgrozāmo līdzekļu finansēšanai ir trīs gadi, bet investīciju projektu finansēšanai - desmit gadi.