Krīzes dēļ no Latvijas aizbrauks vismaz 100 tūkstoši

Iedzīvotāju migrācijas dēļ Latvija krīzes laikā zaudēs vairāk nekā 100 tūkstošus cilvēku. Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazāns uzskata, ka šodienas emigranti atšķiras no tiem, kas izbrauca pirms pieciem gadiem, ar to, ka viņus atgriezt Latvijā būs krietni sarežģītāk.

Tā, atsaucoties uz laikrakstu "Telegraf", ziņo portāls tvnet.

Šobrīd Latviju pamet tie, kas līdz šim nekad nav domājuši strādāt un dzīvot citās valstīs, uzskata profesors, vienlaikus norādot, ka politiskās tuvredzības paraugs ir migrācijas procesu regulēšana. Ik gadu zaudējot desmitiem tūkstošus nodokļu maksātāju, valsts spītīgi liek šķēršļus jaunu nodokļu maksātāju iebraukšanai no trešajām valstīm.

Pēc Hazāna domām, arī 2010. gadā izceļos vismaz 30 000 Latvijas iedzīvotāju. "Šobrīd aizbrauc tie cilvēki, kuriem pēdējo gadu laikā ārzemēs parādījušies radi un draugi. Faktiski tiek radīts jauns sociālais tīkls. 30 000 migrantu – tie nav visi, kas vēlējušies aizbraukt. Vienkārši sistēmas caurlaidība nav bezgalīga. Kopumā trīs krīzes gados varam zaudēt aptuveni 100 tūkstošus cilvēku. Salīdzinot ar 2004.gadu, process ir neatgriezeniskāks. Tad cilvēki izbrauca no augošas valsts, tagad no grimstošas. No pagājušā migrācijas viļņa vairāk nekā puse gada laikā atgriezās," saka profesors.

Viņš arī norāda, ka šodien cilvēki bieži vien aizbrauc uzreiz ar visu ģimeni. Turklāt netieši pierādījumi liecinot, ka liela daļa aizbraucēju ir ar augstāko izglītību. Tiešas statistikas gan neesot.

"Esmu salīdzinājis, cik daudz Latvijā bija cilvēku ar augstāko izglītību un cik palikuši, un konstatēju, ka, piemēram, darbspējīga vecuma vīriešu vidū esam zaudējuši 2%, tas ir ļoti daudz. Turklāt trīs ceturtdaļas aizbraucēju ir vecumā jaunāki par 35 gadiem un tas nopietni maina sabiedrības demogrāfisko struktūru," pauž Hazāns.

Pēc viņa domām, šodienas migrācijas vilnim ir īpatnība: šobrīd aizbrauc tie, kurus līdz šim bijis grūti izkustināt no vietas. Tas nozīmē, ka viņus piespiest atgriezties būs vēl grūtāk. Viņš arī uzskata, ka šobrīd izstrādāt valsts programmu, lai atgrieztu Latvijā izceļojušos iedzīvotājus, esot bezjēdzīgi.

"Tad viņi neko īpašu nedarīja, kaut arī sarunu par to bija daudz. Tagad palaist kaut kādu programmu ir vēl bezjēdzīgāk. Cilvēki lieliski zina, kas notiek valstī, cik grūti šeit atrast darbu, cik maksā un tā tālāk. Kad mainīsies dzīves un politikas kvalitāte, tie, kam būs saglabājusies vēlme atgriezties, iespējams, atgriezīsies."

Ekonomika

Saistībā ar e-adreses problēmām ir apzinātas amatpersonas, kuras nav atbildīgi pildījušas savus darba pienākumus, un tām līdz pirmdienai, 16.decembrim, ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi, žurnālistus piektdien informēja Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liops.

Svarīgākais