Šogad plānots pieņemt jaunu Būvniecības likumu, kas regulēs šo nozari un atšķirībā no pašreiz spēkā esošā būtiski vienkāršos būvniecības procesu, samazinot birokrātiskos šķēršļus. Šobrīd jaunais Būvniecības likumprojekts ir pēdējā saskaņošanas stadijā, un Ekonomikas ministrija (EM) to drīzumā plāno iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
SIA Merks valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns jauno likumprojektu novērtēja atzinīgi. Viņaprāt, krīze ir īstais laiks, lai sakārtotu būvniecības nozari.
"Jaunajā likumprojektā ietvertās normas par revolucionārām gluži nosaukt nevar, tomēr tās ir progresīvākas nekā pašreiz spēkā esošajā likumā. Pēdējos gados būvniecības process bija par daudz birokratizēts un neefektīvs – dokumentu kārtošana prasīja ļoti daudz laika. Var jau būt, ka treknajos gados tas bija labi, jo kas to zina, kas būtu paspēts sabūvēt, ja process būtu bijis vienkāršāks," Neatkarīgajai sacīja I. Geidāns.
Ekonomikas ministrija informē, ka jaunais būvniecības nozares attīstību regulējošais likums tiek izstrādāts tieši ar šādu mērķi – maksimāli samazināt būvniecības procesam nepieciešamo laiku un resursus, kā arī nodrošināt investoru interešu aizsardzību, lai tādējādi pietuvotos Pasaules bankas pētījumā Doing business ietvertajam Dānijas būvniecības saskaņošanas procedūru skaitam un patērētajam laikam. Saskaņā ar šo pētījumu oficiālās būvniecības saskaņošanas procedūras Rīgā vidēja lieluma noliktavas būvniecībai un tās pieslēgšanai komunikāciju tīkliem prasa 187 dienas, izpildot 25 dažādas procedūras. Dānijā būvniecības saskaņošanai jāveic 6 procedūras un saskaņošanu var veikt 69 dienās.
Arī Latvijas jaunajā Būvniecības likumprojektā ir paredzēts būtiski samazināt birokrātijas šķēršļus. "Jaunajā likumprojektā ir ietverta norma, kas paredz atdalīt mazos būvobjektus no lielajiem un attiecīgi šim sadalījumam piemērot arī prasības. Tas nozīmē, ka prasības sabiedriskas celtnes būvniecībai un privātmājai nebūs identiskas," skaidroja Merks tehniskā direktore Vineta Verika.
Lielāko daļu būvnieku uztrauc iespējamā sertifikācijas palielināšana. Šobrīd būvniecības nozarē ir 33 sertifikāti, ko izsniedz dažādas sabiedriskas organizācijas, bet bija plānots nepieciešamo sertifikātu skaitu palielināt teju līdz simtam. Būvnieki kategoriski iebilst pret to, uzsverot, ka sertifikācijas jomu palielināšana ir konkurenci ierobežojoša un traucējoša. "Valsts iepirkumu portfelis ir ļoti mazs. Jo sertifikācijas jomu ir vairāk, jo samazinās iespēja šajos iepirkuma konkursos piedalīties mazākiem uzņēmumiem. Pat SIA Merks, kas ir liels uzņēmums, nevar algot visu 33 sertificēto jomu speciālistus. Sertifikācijas piekritēji apgalvo, ka, samazinot birokrātiju būvniecības nozarē, ar šo biznesu varēs nodarboties ikviens, kam vien tas ienāks prātā. Īstenībā tā nebūs. Neviens pasūtītājs taču neuzticēs būvi diletantam," sacīja I. Geidāns.
V. Verika arī atzina, ka pagaidām būvniekiem galvu jaucot jaunajā likumprojektā ietvertās divas atļaujas būvniecībā – būvniecības atļauja un būvdarbu atļauja. Tāpēc ir nepieciešams vēl piestrādāt pie terminoloģijas.
Jaunais Būvniecības likumprojekts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē 2009. gada 3. septembrī. Toreizējais variants tika noraidīts, un Ekonomikas ministrija un Rīgas pilsētas būvvalde organizēja publiskas diskusijas par visiem likuma aspektiem, lai iespējami īsā laikā sagatavotu jaunu, situācijai atbilstošu Būvniecības likumu. EM likumprojektu nosūtījusi pēdējai starpinstitūciju saskaņošanai. Paralēli vēl notiek sarunas ar Ārvalstu investoru padomi, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas darba devēju organizāciju, lai jaunajā būvniecības procesa regulējumā tiktu novērstas visas investoriem neērtās birokrātiskās normas, vienlaikus saglabājot nosacījumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu būvju drošību un arhitektonisko kvalitāti.