Latvijas aviokompānija airBaltic un starptautiskā lidosta Rīga apstiprina apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu, par spīti ekonomiskajai krīzei Latvijā un pasaulē.
Pagājušajā gadā airBaltic pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis par 166 tūkstošiem jeb 6% un sasniedzis 2 757 404 cilvēkus. Izmaiņas ekonomiskajā vidē šeit izpaužas tikai kā pasažieru pieauguma skaita palēnināšanās. Protams, 166 tūkstoši nav 583 tūkstoši, kurus airBaltic piesaistīja 2008. gadā, bet tik un tā jābrīnās, ka vismaz daļa no šiem pasažieriem pagājušajā gadā nav pārtraukuši izmantot airBaltic pakalpojumus.
Lidostai Rīga pagājušais gads ir ļāvis pārsniegt četru miljonu robežu pēc apkalpoto pasažieru skaita. To daudzums palielinājies par 376 244 cilvēkiem (+10%) un sasniedzis 4 066 793 cilvēkus. Salīdzinājumam jānorāda, ka 2008. gads lidostai beidzās ar pasažieru skaita pieaugumu par 16,8% un nelielu vilšanos, ka četru miljonu robeža netika pārsniegta jau tajā gadā.
Abu aviācijas nozares uzņēmumu veiksmes pamatā ir pārorientēšanās no Latvijas un Baltijas pasažieriem uz daudz plašāku areālu, kura iedzīvotāji izmanto Rīgu par pārsēšanās punktu no vienas lidmašīnas nākamajā lidmašīnā. Nav ko slēpt, ka tas arī tehniski atvieglo pasažieru skaita pieauguma uzrādīšanu, jo viena fiziska persona tādā gadījumā uzreiz iekļūst pasažieru uzskaitē divas reizes: gan pie ielidojušajiem, gan izlidojušajiem pasažieriem lidostā un divus lidojumus veikušiem cilvēkiem aviosabiedrības uzskaitē. No otras puses, tranzītpasažiera aprūpēšana prasa arī lielākas rūpes un atbildību, lai pasažieris un viņa bagāža nonāktu īstajā laikā un vietā, no kuras turpināt lidojumu.
Tranzītpasažieru apkalpošana draud kļūt par īpaši lielu problēmu lidostai, kuras ietilpība jau tagad ir tikpat kā izsmelta. Šogad būtu vismaz jāsāk kārtējā lidostas paplašināšana, bet par to nav pārliecības. Lidostas preses pārstāvis Mārtiņš Langrāts Neatkarīgajai apgalvoja, ka lidosta ir sagatavojusi uzņēmuma attīstības plānu, bet tas gaida savu izskatīšanu valdībā. Bez tās akcepta nekāda tehniska celtniecības plānošana lidostā būtu riskanta līdzekļu šķiešana. Dažādu jaunbūvju nerealizētie projekti jau ir izmaksājuši lidostai miljonos latu mērāmas naudas summas.
Vakar airBaltic sniedza pārskatu par savas darbības finanšu rezultātiem. Par savu neauditēto pirmsnodokļu peļņu tā uzrādīja 14 miljonus latu. Tas ir mazliet vairāk, nekā pirms dažām dienām solīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Vigo Legzdiņš, bet tas arī tika darīts ar atrunu, ka peļņa varētu izrādīties lielāka. Pagājušais gads ir ļāvis uzņēmumam atgūt aptuveni pusi no 2008. gada zaudējumiem, kuru precizētais apmērs uzņēmuma pārskatā ir 30,4 miljoni latu. Tie atspoguļo aviokompānijas grūtības pāriet no treknajiem uz liesajiem gadiem, kurus ievadīja naftas un tātad aviodegvielas cenu burbulis un tālāk tā pārsprāgšana. Šo satricinājumu periodā aviosabiedrības pasaulē kopumā, pēc Starptautiskās gaisa transporta asociācijas novērtējuma, pērn ir zaudējušas 11 miljardus ASV dolāru un šogad var rēķināties ar kopējiem zaudējumiem 5,6 miljardu dolāru apmērā.
Lidsabiedrība airBaltic pielāgojas šai situācijai, paplašinot ne vien lidojumu maršrutu skaitu, bet savu pakalpojumu daudzveidību. Acīmredzama liecība tam ir Rīgas ielās redzamie taksometri ar nepārprotamu norādi uz airBaltic, bet airBaltic biļešu rezervācija internetā ir papildināta ar iespēju izvēlēties viesnīcu brauciena galapunktā.