Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzskata, ka kredītiestādēm būtu jāsniedz informācija par privātpersonu veiktajām skaidras naudas iemaksām viņu pašu kontos, ja kontā skaidrā naudā vienā reizē iemaksāts vairāk par 1000 latiem.
Šādu ierosinājumu grozījumiem Kredītiestāžu likumā jau 2009.gada rudenī Finanšu ministrijai (FM) iesniedzis VID, sacīja VID Komunikācijas daļas priekšniece Agnese Grīnberga.
VID pārstāve informēja, ka pirmās ziņas par to, ka strauji pieaug skaidras naudas iemaksu apjomi kredītiestāžu kontos, tikušas saņemtas pērn oktobrī. Tad VID FM ierosinājis veikt izmaiņas likumā, jo kontroles pasākumu veikšanai nodokļu administrācijai jāzina, kas minētās iemaksas veic, kā arī jāzina, kas tie ir par naudas līdzekļiem.
VID pārstāve akcentēja, ka tikpat labi kontā privātpersona var maksāt legāli saņemto naudu, jo likums neliedz darba algas saņemšanu skaidrā naudā, bet, piemēram, līzinga vai citu maksājumu veikšanai fiziska persona izmanto interneta banku.
Tāpat dienas laikā nopelnīto savā kontā var ieskaitīt pašnodarbinātās personas un saimnieciskās darbības veicēji.
VID pārstāve atzīmēja, ka priekšlikums attiecas uz jebkāda veida skaidras naudas iemaksām privātpersonu kontos, tostarp par skaidras naudas iemaksām bankomātos.
VID ieskatā, informācija bankām būtu jāsniedz par iemaksām virs 10 000 latu trīs mēnešu laikā vai arī par vienreizēju iemaksu, kas pārsniedz 1000 latus.
Grīnberga atzīmēja, ka summas var šķist lielas, bet VID nevēlas "informāciju par katru pieclatnieku", kas tiek ieskaitīts kontā, jo būtu bezjēdzīgi kontroles pasākumiem iztērēt vairāk naudas, nekā iespējams vēlāk piedzīt no varbūtējā nodokļu nemaksātāja.